Priekuļu novadā zemeņu laukā iear plēvi

Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā vietējo iedzīvotāju sašutumu raisa kāda zemnieka rīcība. Viņš zemeņu laukā iearis plēvi, kas zemeņu stādus sargāja no nezālēm.

Lauks, kura īpašumtiesības savulaik nav līdz galam nokārtotas, nu tiek iznomāts, bet zemenes tajā audzē vēl trešā persona. Par lauka nodošanu apakšnomniekam un vēl jo vairāk par šādu saimniekošanu tajā neizpratne ir arī novada pašvaldībai, kas ir lauka īpašniece un iznomātāja.

Zemenes šajā laukā aug aptuveni trīs gadus. Pa šiem gadiem lauks ievērojami aizaudzis un no sakārtotajām, ar plēvi apsegtajām zemeņu vagām vairs ne miņas. Šī lauka likumīgais saimnieks ir Priekuļu novada pašvaldība, kuras valdījumā lauks nonāca tāpēc, ka paši saimnieki nebija sakārtojuši formalitātes. Pirms trīs gadiem lauka nomas līgums atkārtoti pagarināts uz 10 gadiem.

Kad Gintas Ostrovskas ģimene līgumu pagarināja, tajā ievērojuši apakšpunktu, ka viņi kā nomnieki nedrīkst lauku iznomāt vēl kādam, bet tomēr tas darīts bez juridiska pamata, jo cilvēks, kurš gribējis to nomāt, jau tad zemenes bijis iestādījis.

“Šogad viņš pateica, ka viņš vairāk te, Mārsnēnos, neko nedarīs un tagad vienkārši, lai nebūtu tur nekas jādara un jāvāc, tas zemeņu lauks tiek iearts ar visām plēvēm iekšā,” norādīja lauka saimniece Ginta Ostrovska.

Pašvaldībā norāda, ka, ja nomnieks būtu vērsies ar lūgumu lauku iznomāt vēl kādam, tad to būtu bijis iespējams nokārtot, no pašvaldības saņemot rakstisku piekrišanu.

Šobrīd par visu, kas laukā notiek, atbild paši nomnieki, un Priekuļu novada pašvaldība, kas šo lauku tiem iznomā, uzskata, ka šāda saimniekošana laukā nav pieļaujama.

“Pats nomnieks pašlaik atrodas ārzemēs, bet saskaņā ar līgumu mēs viņu esam brīdinājuši, ka viņam mēneša laikā ir jānovērš konstatētās nepilnības. Ja viņš tās nenovērš, mēs izskatīsim lēmumu par līguma laušanu,” stāsta Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Ralfs Saļmo.

Tātad šobrīd lauka nomniekiem, kas ir Gintas ģimene, pašiem vien jārūpējas par to, lai lauks no plēvēm tiktu atbrīvots. Ginta norāda, ka cenšas sazināties ar pašu zemeņu audzētāju, bet nesekmīgi. Arī mums tas neizdodas. Ginta atceras, ka pēdējoreiz viņu satikusi pavasarī, kad diskutējuši par nodokļa parāda segšanu.

“Viņš nemaksāja to nodokli, un beigās tā summa bija sakrājusies ļoti liela, un tās parādzīmes, vēstules no pagasta, protams, nāca uz šo adresi,” norādīja Ostrovska.

Maksājumus galu galā tomēr sedzis zemeņu audzētājs, bet vasarā, kad ogu lasīšanu laukā vadījuši viņa norīkoti cilvēki, viņš redzēts neesot. Savukārt Lauku atbalsta dienestā norāda, ka ar šo saimniecību domstarpības pirms šī atgadījuma nav bijušas un arī šoreiz ir cerība, ka saimnieki plēves no lauka izlasīs.

“To plēvi no virspuses dabūt nost acīmredzot saimniekam ir bijis neiespējami, līdz ar to viņš ir izvēlējies šādu ceļu.

Tālāk apstrādē tā plēve visur nāks ārā un viņš būs spiests viņu lasīt,” atzīmēja Lauku atbalsta dienesta Kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Zenta Špate.

Ja kaitējums videi netiks novērsts, tad šīs situācijas risināšanā sola iesaistīties ar Valsts vides dienests, kas šobrīd jau saņēmis sūdzības par šo lauku.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti