Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jauna aparatūra un jauna pieeja

Priekuļu novadā pēta Latvijas ārstniecības augus

Priekuļu novadā pēta Latvijas ārstniecības augus

Latvija var lepoties ar ārstniecības augu daudzveidību. Tomēr, lai šo bagātību izmantotu komerciālos nolūkos, aizvien trūkst zināšanu, kā tos pareizi audzēt, ievākt un apstrādāt. Trīs gadu garumā starptautiska zinātnieku komanda eksperimentālajos laukos Priekuļu novadā vērtēja ārstnieciskās kumelītes, pienenes un baldriāna, kā arī kērveles un ehinācijas augšanu un attīstību. Pētnieki veica arī augu ķīmiskās analīzes un noskaidroja, kādas aktīvās vielas patiesībā atrodamas šajos augos.

Iniciators veikt pētījumu kā pareizi Latvijā audzēt ārstniecības augus, ir uzņēmums “Field and Forest”, kurš jau šobrīd nodarbojas ar dažādu drogu sagatavošanu un eksportēšanu. Līdz šim literatūrā plaši aprakstītas dažādas īpašības, kas piemīt ārstniecības kumelītei, baldriānam un pienenei, tos arī plaši izmanto farmācijā un kosmētikā visā pasaulē. Tomēr, lai šos augus audzētu komerciāli, trūkst zināšanu gan par to pareizu audzēšanu, gan arī par to, kādas aktīvās vielas tie patiesībā satur.

"Ja mēs gribam strādāt labi un kvalitatīvi ar ārstniecības augiem, tad ir jāskatās un šī kvalitāte jānosaka katrai partijai, jo tā mainās gan pa gadiem, gan kādu šķirni vai populāciju izmantojam. Vēl viens šī projekta pienesums bija tas, ka mēs skatījāmies, kas tieši ir Latvijas augos iekšā – baldriānā, pienenē un kumelītē," teica SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Arta Kronberga.

Visiem trim izvēlētajiem Latvijā sastopamajiem ārstniecības augiem laboratorijā tika noteikts aktīvo vielu sastāvs, kā arī kumelītei un baldriānam ēterisko eļļu daudzums. Pētnieki visvairāk jaunas informācijas ieguva par ārstniecisko baldriānu.

"Mums bija ļoti liels pārsteigums, ka mūsu savvaļas baldriānā šī seskviterpenskābes nav. Tās ir aktīvās vielas, kas nodrošina baldriāna iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, sniedz šos nomierinošos efektus. Protams, tās nav vienīgās vielas. Arī ēteriskajās eļļās ir vielas, kas dod šos efektus, bet, ja mēs koncentrējamies tikai uz šiem marķieriem, tad jāsaka, ka Latvijā savvaļā augošais baldriāns nesatur šīs vielas," pauda Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Ilva Nakurte.

Tiesa gan, Eiropā kultivētajās baldriāna šķirnēs šī aktīvā viela tika atrasta, tāpēc agronomi ir gatavi strādāt, lai selekcionētu tieši Latvijas apstākļos komerciālajai audzēšanai piemērotu baldriāna šķirni. Zinātnieki bija pārsteigti, ka Latvijā veiksmīgi aug un attīstās arī tādi svešzemju augi kā kērvele un ehinācija. Tas ļauj secināt, ka Latvija ir piemērota vieta ārstniecības augu audzēšanai.

Līdz šim Latvijā šādi pētījumi par ārstniecības augiem nav veikti. Vides risinājuma institūta zinātnieki jau uzsākuši pētīt arī citus Latvijā sastopamos ārstniecības augus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti