Kad un kā baloži ieradušies Latvijā?
Parasti baloži lielāko daļu savas dzīves aizvada tur, kur ir arī piedzimuši, tādēļ tie nav uzskatāmi par migrējošiem putni. Pastāv uzskats, ka Latvijā tie ieradušies nemaz ne tik senā pagātnē.
"Sākotnēji, visticamāk, ka tie putni, kuri parādījušies savvaļā Baltijas valstīs, bija atvesti. Dabiskajos apstākļos baloži dzīvo kalnos. Turcijā, piemēram. Līdz ar to, ja viņi neveic migrācijas, nokļūt tik tālu uz ziemeļiem ir gandrīz neiespējami," stāsta stāsta ornitologs Ruslans Matrozis.
"Pirmos baložus, visticamāk, atveda cilvēki, palaida, un tad tie savairojās un kļuva par milzīgu populāciju, kas ir mūsdienās," uzskata ornitologs.
Lai gan baloži pārnēsā slimības, cilvēki saslimst ļoti reti
Baloži ir vieni no putniem, kas pārnēsā dažādas infekciju slimības izraisošas baktērijas. Parasti tās nonāk vidē caur izkārnījumiem, kur tie izklast un tad jau un cilvēks šīs baktērijas ieelpojot var saslimt.
Stāsta Baiba Rozentāle, RSU profesore, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste: "Agrāk to sauca par psitakozi, bet tagad vienkārši par hlamīdiju ierosinātu pneimoniju jeb plaušu karsoni."
Ja saslimšanu izraisījušas baložu pārnēsātās chlamydia psittaci baktērijas, tad plaušu karsoņa simptomi un ārstēšana būs identiski tradicionālās pneimonijas ārstēšanai, tomēr reālu saslimšans gadījumu ar psitakozi praktiski neesot.
"Baloži nav no slimību, no infekcijas slimību viedokļa cilvēkiem īpaši bīstami. Iedomājieties - gada laikā reģistrēti 10 slimības gadījumi ASV, uz tik lielu populācijas skaitu. Latvijā reģistrētu psitakozes gadījumu nav," ainu iezīmē Rozentāle.
Līdzīgi Latvijā nav reģistrēts arī neviens ornitozes gadījums, kas ir vēl viena no baložu potenciāli pārnēsātajām slimībām.
Ārsti gan norāda, ka mums par baložu pārnēsātām sērgām pilnīgi noteikti nav jāuztraucas.
Jācīnās nevis ar baložiem, bet cilvēkiem, kas viņus piebaro
Parasti baloži dzīvo baros - vietās, kur tie var mierīgi atpūsties, paslēpties un arī atrast barību.
"Daudzos gadījumos, protams, ja kāds cilvēks kādas mājas pagalmā vai savā balkonā viņus piebaro, tad viņi uzturēsies tajā apkārtnē diezgan ilgstoši, līdz ar to cīnīties ar viņiem gandrīz nav iespējams. Tad ir jācinās ar to cilvēku, kas viņus piebaro.
Šāda piebarošana var veicināt baložu populācijas nevajadzīgu palielināšanos, jo labos apstākļos tie mēdz ligzdot arī ziemā. Taču vai Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs šāda piebarošana ir aizliegta?
"Līdz šim, atšķirībā no Venēcijas, Rīgā aizliegts baložus barot un citus putnus nav. Protams, cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jārēķinās, ka tur, kur baložus piebaro, pasliktinās tīrība un sakoptība. Jārēķinās ar iespējamiem kaimiņu protestiem, bet aizliegts tas nav," norāda Evija Piņķe, Rīgas domes MVD Vides pārvaldes priekšniece.
Tieši šī iemesla dēļ arī Pašvaldības policija esot bezspēcīga un putnu barotājus apkarot nespēj. Savukārt ar pašiem putniem cīnīties esot neiespējami.
Nacionālā bibliotēka pret putniem - 2:1
Savulaik aktīvu cīņu pret baložiem un arī citiem putniem uzsāka Nacionālā bibliotēka. Taču vai viņiem ir izdevies uzvarēt mājas apķēzītājus.
"Putni savos pārlidojumos mēdz nosēsties, piesēst un kārtot savas dabiskās vajadzības, kas radīja diezgan vizuāli tādu nepatīkamu skatu. Vispirms bibliotēkas korē, ārpusē, tika uzstādīts audiālais putnu atbaidītājs, kas izplata griezīgas un nepatīkamas plēsīgu putnu skaņas, no kurām apkārt lidojošajiem putniem ir bail," par bibliotēkas cīņu stāsta Augusts Zilberts, LNB pārstāvis.
Tomēr drīz vien secināts, ka ar šo risinājumu nebūs gana, jo ar biedējošām skaņām visus putnus aizbiedēt nav izdevies.
"Meklējot citus risinājumus, nonācām līdz vēl vienam augstceltnēs plaši izplatītam paņēmienam – uz jumta dzegām kur iespējams putniem nosēsties, tagad ir izvietotas tādi adatveida dzelkšņi, kas liedz putniem šeit nosēsties. Un tas strādā," viņš atklāj.
Bibliotēkā skaņas izolācija ir laba, tādēļ iekštelpās atbaidošos trokšņus nedzird, taču diez vai šāds risinājums būs piemērots daudzdzīvokļu mājām. Arī ar adatām ir kā ir. Tātad šīs metodes visiem nederēs.
Baložu kaitējums pieminekļiem
Nereti ir dzirdēts par baložu radīto kaitējumu pieminekļiem.
Viņi atstāj skrāpējumu pēdas un izkārnījumus visur, kur viņi ir. Uz metālu tas atstāj diezgan negatīvu iespaidu. Vairāk mēs uztraucamies par Brīvības pieminekļa zelta zvaigznēm, kur viņi ir atstājuši pēdas. Vēl tās ir strūklakas – Operas strūklaka un arī Vērmanes dārzā esošā strūklaka," putnu radītās problēmas
Protams, ka ir arī daži akmens pieminekļi, kurus viņi ir iecienījuši, bet tās vairāk ir estētiska rakstura problēmas, jo akmens mazāk cieš no ķīmiskā piesārņojuma," norāda Dace Čoldere, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve.
Putnu izkārnījumos esošo augsto skābes koncentrāciju apkarot īsti neesot iespējamas – arī uzstādīt kādus putnu atbaidītājus nebūtu pareizi, jo tad pieminekļi neizskatītos estētiski.
Baložu skaits, iespējams, samazinās
Novērojumi gan liecina, ka pēdējos gados baložu skaits Latvijā esot samazinājies, tādēļ arī aktīva cīņa pret baložiem netiekot īstenota.
"Viņi neligzdo kokos, viņi ligzdo pie cilvēkiem, pārsvarā bēniņos. Līdz ar to pēdējos 10 gados.. daudzas mājas ir renovētas, bēniņi aiztaisīti, varbūt baloži tur netiek. Bet viennozīmīgi pateikt, vai viņi ir krietni mazāk, cik daudz mazāk, mēs nevaram. Neviens Latvijā līdz šim baložus nav skaitījis," norāda ornitologs Ruslans Matrozis.
Tātad droši apgalvot, ka baložu skaits ir samazinājies, nevar, tomēr pēc izjūtām to ir kļuvis mazāk. Iespējams, par to parūpējušies ne tikai cilvēki, kas baložiem liedz iespēju ligzdot, bet arī baložu dabiskie ienaidnieki.
"Pie mums baloži ir dienas aktīvie putni, līdz ar to pa dienu viņus var noķert pārsvarā vistu vanags. Pie mums Rīgā ir ļoti liela populācija, un pārsvarā vanagi arī barojas ar baložiem un vārnām. Ja tas ir jauns putns, ir bijuši arī gadījumi, kad arī sudrabkaija var to nosist," dabas parādības skaidro ornitologs.
Lai samazinātu baložu populāciju, piemēram Krievijā atsevišķas pilsētas cenšas palielināt plēsīgo putnu populāciju, tomēr Latvijā šādas nepieciešamības nav.
