Dienas ziņas

Latvijā pirmo reizi konstatē invazīvu saldūdens medūzas sugu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Apspriež Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu

Pret Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu iebilst mežu īpašnieki

Gaujas Nacionālais parks (GNP) ir Latvijā lielākais un vecākais šāda veida parks. Gaujas senlejas krastos sastopami vērtīgi biotopi, seni dabiskie meži, klinšu atsegumi un daudzas citas dabas bagātības. Pašlaik top jauns Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns, pret ko iebildumi ir galvenokārt mežu īpašniekiem, ReTV pastāstīja meža īpašnieks Andris Ērkšķis.

Izstrādājot jaunu Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu turpmākajiem 12 gadiem, galvenais mērķis ir aizsargāt parka teritorijā esošās dabas vērtības, lai tās pareizi apsaimniekotu.

"Piemēram, attiecībā uz mežiem un to izmantošanu Gaujas Nacionālajā parkā – atšķirībā no citām aizsargājamām dabas teritorijām – šis spiediens uz meža dzīvotnēm, uz meža vērtību aizsardzību, atļautu saimniecisko darbību dažās funkcionālajās zonās ir bijis tas, kas neveicina šo dabas vērtību saglabāšanu," uzsvēra SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" vides konsultants Gatis Eriņš. Tieši rūpes par dabu parka teritorijā ir tas, kas jāuzlabo, skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Tāpēc arī jaunajā plānā vietām paredzēts mainīt teritoriju funkcionālo zonējumu, ierobežojot saimniecisko darbību. Un tieši tas neapmierina to mežu īpašniekus, kuru teritorijas ir dabas parkā.

"Manā skatījumā tā ir "mizgraužu aizsardzības biedrība", jo, pateicoties viņu darbībai, šogad manā mežā ir pilni divi cikli mizgraužu izlidojums. Tie man ir zaudējumi. Tās egles, kas bija, tā vairs ir tikai malka," paskaidroja meža īpašnieks no Drabešu pagasta Andris Ērkšķis.

Aktīvākie mežu īpašnieki, bažījoties par savām tiesībām un kaitēkļu savairošanos mežos, šovasar jau nosūtījuši vēstuli vairākām ministrijām. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldē uzsvēra, – ja līdz ar jauno dabas aizsardzības plānu tiks ierobežota kādas personas saimnieciskā darbība, no valsts puses ir jābūt adekvātai kompensācijai.

"Šie ir priekšlikumi, kā tam vajadzētu izskatīties, lai viss būtu pamatoti un tiktu saglabātas dabas vērtības. Savukārt tas, kas attiecas uz kompensācijām, tā ir politiska izšķiršanās," uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Jautājums par kompensācijām ir aktuāls ne tikai Gaujas Nacionālajā parkā, viņa piebilda. Teritorijas, kur vēlams ierobežot saimniecisko darbību, lai sargātu dabas vērtības, atrodas arī citviet Latvijā.

"Noslēdzoties projektam "Dabas skaitīšana", šie dati ir apkopoti un veikts arī sociālekonomiskais aprēķins, un skatīti šie scenāriji, kas būtu jāuzlabo ne tikai GNP, bet visā valstī, un skaidrs, ka tās nav mazas summas," sacīja Strode.

Pārvalde pagaidām neprecizē kompensāciju iespējamo apmēru, par to jālemj valdībai. Līdzīgi arī ar jauno Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu – kad būs apkopoti iedzīvotāju un pašvaldību viedokļi, tas nonāks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet par tā apstiprināšanu, visticamāk, lems nākamā valdība.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti