Pēdējos gados AS "Latvijas Valsts meži" ir spiesti meklēt aizvien jaunas metodes kā aizsargāt no aļņiem, stirnām un briežiem priežu un egļu jaunaudzes.
“Jaunaudžu postījumi ir visā Latvijā”, uzsver meža eksperts Kaspars Riže un skaidro, ka tas esot saistīts ar pārnadžu skaita palielināšanos. “Ja 2013. gadā mēs esam apstrādājuši ar aizsardzības līdzekļiem 4700 hektārus (ha), 2014. gadā – 6200 ha, 2015. gadā - 6700 ha, tagad 2016. gadā jau pāri par 9000 ha, un uz nākamo gadu ir plānots pāri par 11 000 ha aizsargāt.”
Ja jaunajam kociņam tiek nokosts galotnes pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un pilnvērtīga stumbra veidošanās. Tāpēc jauno koku galotnes un sānu zari katru gadu tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, turpina "Latvijas Valsts mežu" Mežkopības vadītājs Aldonis Utināns: “Mēs strādājam ar repelentiem, kas ir uz asins bāzes. Tas ir asins pulverītis, kuru mēs šķīdinām ūdenī un smidzinām. Tad mēs vēl strādājam ar līdzekli, kas ir kvarca smiltis, viņas ir tādas kā ar līmi sajauktas, mēs viņu uzziežam uz gala pumpura priedītei un kad dzīvnieks nokož viņam ir ne tikai pumpurs mutē, bet arī pilna mute smilšu.”
Tostarp šogad
mežinieki pārbauda Polijā plaši izmantoto un par efektīvu atzītu jaunaudžu aizsardzības līdzekli – aitu vilnu. Nemazgātai aitas vilnai piemīt specifiska smaka, kas varētu atturēt aļņu, staltbriežu un stirnu tuvošanos jaunajiem priežu stādiem.
"Latvijas Valsts mežu" Mežkopības vadītājs Aldonis Utināns izrāda vienu no priežu jaunaudzēm Dienvidlatgalē, Mežāres pusē.
“Re, kur var redzēt, ka uzlikta ir aitu vilna. Galvenais, tai jābūt nemazgātai, jābūt tai aitas smaržai, jo meža dzīvniekiem nepatīk mājlopa smarža, un tad, kad viņš mēģinās nokost to galotnīti viņam būs pilna mute ar vilnu un nekā patīkama tur nav, un ir cerība, ka viņš vairs neaiztiks šitās priedītes, bet ies tālāk meklēt kādu kārklu krūmu, ko apgrauzt”, Aldonis Utināns stāsta, ka šogad nākas meklēt citas koku aizsardzības alternatīvas tāpēc, ka ziema iestājusies agrāk nekā citos gados.
“Sniegs un mitrums, un strādāt ar tradicionāliem aizsarglīdzekļiem, kuriem vajadzīgs saule un sausums, lai paspētu izlaistīt uz tās priedītes un noturēties līdz pavasarim vairs nevarēja, un apstākļi mūs piesprieda pameklēt alternatīvu,” tā Aldonis Utināns.
Lielākie jaunaudžu postītāji ir tieši aļņi. Viņi, pateicoties savam augumam, var aizsniegt pat pusotru metru lielas priedes galotni un, sniedzoties pēc pumpura, to vienkārši nolauž.
"Latvijas Valsts mežu" pārstāvis uzskata, ka pēdējos gados, pateicoties gan dabīgo ienaidnieku trūkumam, piebarošanai un arī tam, ka ziemas ir bijušas īpaši labvēlīgas, pārnadžu skaits ir ievērojami pieaudzis, un dzīvnieki sākuši intensīvi postīt jaunaudzes.
Tiesa, Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis uzskata, ka, iespējams, pieaudzis stirnu skaits, taču lielo pārnadžu kļuvis pat mazāk. Jāpiebilst, ka Dienvidlatgales virsmežniecībā pēdējo četru gadu laikā ar katru gadu nomedīto dzīvnieku apjomi tikuši palielināti.
“Mūsu apstākļos dzīvnieku skaitu regulē mednieks, jo, ja atstātu to dabiskā pašplūsmā, tad mēs sastaptu, ka to pārnadžu būtu ļoti daudz,” stāsta Vilmārs Skutelis, uzsverot, ka mednieki realizē gandrīz visu viņiem atļauto licenču skaitu.
“Mednieki sūdzas, ka dzīvnieku skaits ir pieaudzis. Mūsu novērojumi rāda to, ka dzīvnieku skaits ir pieaudzis, arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” sastādītie akti liecina, ka ir tie postījumi, bet pēdējā šajā sezonā mēs sākam novērot, ka dzīvnieku skaits samazinās,” stāsta Vilmārs Skutelis.
Tomēr mežinieki uzsver, ka jebkurā gadījumā tieši aļņi būs tie, kas, dodoties meklēt sev ierasto barību, nepaies garām arī jaunaudzēm, kur var pamieloties ar priežu un egļu pumpuriem. Ja līdz pavasarim atklāsies, ka aitas vilnas izmantošana ir efektīva metode cīņā ar pārnadžiem, tad, visdrīzāk, tā tiks izmantota arī citviet Latvijā.
