Ārpus Rīgas

Avīzes "Ziemeļlatvija" redaktore Ingūna Johansone par pašvaldību nekoptām teritorijām

Ārpus Rīgas

''Zemgales Ziņu'' galvenā redaktore Agnese Leiburga par Ozolnieku nelegālo izgāztuvi

Preiļos klaiņojošu kaķu skaitu samazina, tos sterilizējot

Preiļos klaiņojošu kaķu skaitu samazina, tos sterilizējot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Preiļu novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, aktuāls ir jautājums par klaiņojošu un bezsaimnieka kaķu vairošanās ierobežošanu. Lai apturētu pēcnācēju rašanos, dzīvniekus sterilizē. Tam speciāli Preiļos izveidots “Mājas mīluļu stacionārs”.

Preiļos uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka klaiņojoši bezsaimnieka kaķi ir viena no pilsētas problēmām un to vairošanās būtu jāierobežo:
 

«Es uzskatu, ka pašvaldībai noteikti ir tomēr jārūpējas par apkārtējo veselību pirmkārt. Un tie kaķi - ja ir tāda iespēja sterilizēt tos kaķus, es uzskatu, ka tas ir noteikti jādara. Jo, ja viņi sāk vairoties nekontrolēti, tas nevienam par labu nenāk,» saka kāda sieviete.

«Problēma jau ir arī cilvēkos. Viņi tos kaķus pieradina un baro jebkurā vietā, pie jebkuras mājas atrodas cilvēki, kas viņus baro.

Lai gan es uzskatu - ja grib palīdzēt tam kaķim, tam cilvēkam vajag aizvest to kaķi nosterilizēt, lai pēc tam mazuļi nemokās,» savu viedokli pauž cita uzrunātā.

Tāpat bezsaimnieka kaķus bieži vien māju pagalmos iedzīvotāji piebaro. Kā stāsta preilieši, reizēm tas rada nekārtību un netīrību:

«Protams, ir jārūpējas par dzīvniekiem un sirds sāp; kaut kādai kārtībai arī jābūt. Pret es neesmu, bet tas jādara lokāli, lai pēc tam citi no tās barošanas neciestu. Jo mētājas tukšās bundžas, tukšie trauki, piena pakas, nupat nesen man pie mājas bija izbērts puskilograms apmēram barības, kas lietū mirka un mētājās. Un kāda tur tā ētiskā vide vai [situācija] tīri no veselības viedokļa.»

Preiļu novadā šai problēmai atrasts nestandarta risinājums – izveidots “Mājas mīluļu stacionārs”. Tā speciālisti izķer klaiņojošus bezsaimnieka kaķus, lai vēlāk tos sterilizētu.

Šis uzdevums uzticēts novada domes paspārnē esošajam SIA “Preiļu saimnieks”.

 “Mājas mīluļu stacionāram” pilsētas nomalē plašajā “Preiļu saimnieka” teritorijā atvēlēta viena no ēkām. Telpās nesen veikts remonts, un tās pielāgotas dzīvnieku turēšanai. Šobrīd stacionārā divi kaķi atlabst pēc veiktās operācijas. Abi kaķi ievietoti būrī, tie noķerti Rēzeknes ielā. Istabas stūrī atrodas malkas krāsns, lai nepieciešamības gadījumā aukstajā sezonā telpas varētu apkurināt.

Sterilizāciju uzskata par humānāko veidu klaiņojošu kaķu skaita samazināšanai. Dzīvniekus pilsētā ķer dažādās vietās, stāsta “Preiļu saimnieka” pārstāve Zenta Igolniece:

«Parasti saņemam no iedzīvotājiem lūgumus, no māju vecākajiem, ka vajadzīga palīdzība, ka ir savairojušies kaķi. To var jau arī redzēt. Sevišķi māju vecākie dod ziņu.»

Sterilizāciju veic tikai kaķenēm, ja gadās noķert runci – to palaiž atpakaļ. Šobrīd “Mājas mīluļu stacionāram” nav sava veterinārārsta, speciālistu pieaicina konkrētās operācijas veikšanai. Pēc operācijas kaķis stacionārā pavada piecas līdz sešas dienas, to aprūpē trīs reizes dienā – no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Kad narkoze ir izgājusi un dzīvnieka pašsajūta uzlabojusies, to palaiž atpakaļ brīvībā vietā, kur dzīvnieks noķerts, turpina Zenta Igolniece:

«Jo tad jau viņiem tas vēderiņš, rēta ir sadzijusi, viņi var brīvi skriet un nav veselības problēmu.»

Sterilizētos kaķus iezīmē, lai nesaķertu atkārtoti.

«Jūs paskatieties uz austiņas. Labā austiņa vienam nogriezta un otram nogriezta labajai austiņai galiņš, redziet. Tā ir zīme, lai mēs neķertu otrreiz. Tas kaķim nav pat sāpīgi, tas ir pats, pats galiņš,» skaidro Igolniece.

Aktīvu darbību “Mājas mīluļu stacionārs” uzsāka pagājušā gada novembrī, pa šo laiku tajā operācijas veiktas aptuveni 40 kaķiem.

Stacionārs nav paredzēts kā pastāvīga dzīvnieku uzturēšanās vietā, tajā kaķi atlabst pēc operācijas. Šobrīd Preiļu novadam nav savas dzīvnieku patversmes. Nepieciešamības gadījumā izmanto kaimiņu novada Feimaņos esošās dzīvnieku patversmes pakalpojumus.

Viena dzīvnieka sterilizācija izmaksā ap 30 – 40 eiro. Šis pakalpojums tiek piedāvāts arī citām pašvaldībām.

«Es domāju, ka tā doma ir radusies daudziem, ne tikai Preiļos, jo problēma nav Preiļu. Vienīgi šajā jomā Preiļi ir solīti priekšā, jo mums tas stacionārs jau ir, mēs darbojamies. Es domāju, ka šo problēmu citi tā vai šitādi risinās - vai nu pirks pakalpojumu pie mums vai citur, vai veidos paši. Problēmas ir, es domāju, visur,» stāsta “Preiļu saimnieka” valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks.

Kaimiņos esošās pašvaldības pagaidām nesteidz izmantot Preiļu “Mājas mīluļu stacionāra” pakalpojumus. Izmaksas dzīvnieku ķeršanai un sterilizācijai Preiļu novadā sedz no pašvaldības budžeta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti