"Mēs esam apkopojuši datus par piecām notekām, un vidēji katrā mēneša laikā bija 174 izsmēķi. Apsekojot tās katru nedēļu, vidējais izsmēķu rādītājs nedēļā bija 44 izsmēķi," skaidroja SIA "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Kubliņa.
Eksperimenta laikā zem lietus ūdens notekām tika ievietots speciāli izgatavots siets, kas filtrēja visus smalkos atkritumus, tostarp arī izsmēķus. Kubliņa atzina, ka lielākoties sietos bija atrodami izsmēķi, jo pārējo atkritumu piemaisījums bijis neliels.
Nonākot dabā, izsmēķi sadalās 10–15 gadu laikā. To sastāvā ir plastmasa, tāpēc laika gaitā izsmēķis var sadalīties pat 120 000 mikrošķiedru plastmasā, kas tālāk turpina savu dzīvi augsnē vai jūras vidē.
"Viens izsmēķis var piesārņot līdz pat 500 litriem ūdens, savukārt, ja kontrolēti tiek skatīta ietekme vienā litrā ūdens, tad tas nogalina pusi no dzīvās radības, kas tajā ir," skaidroja kampaņas "Mana jūra" eksperts Jānis Ulme.
Lai aprēķinātu, cik daudz izsmēķu Rīgā vien nonāk lietus ūdeņu noteksistēmās un pēc tam dabā, jāpatur prātā, ka notekas ir izvietotas publiskās vietās, nevis privātās teritorijās. Saskaņā ar Kubliņas teikto, Rīgas ielās un ceļmalās to ir apmēram 18 000.
"Ja mēs sarēķinām vidējos rādījumus, tad Rīgā vien caur lietus ūdens sistēmām dabā nonāk vairāk nekā trīs miljoni izsmēķu vienā mēnesī,"
norādīja Kubliņa.
Trīs miljoni izsmēķu ir pielīdzināms 150 tūkstošiem cigarešu paciņu – ja šāds apjoms katru mēnesi nonāk lietus notekūdeņu sistēmā, tad 1,5 miljoni litri ūdens ik mēnesi tiek piesārņoti tādā apmērā, ka tajā iet bojā puse turienes dzīvo radību.
Daļa no Rīgā esošajām lietus ūdeņu noteku lūkām ir ietverta tīklā, kurā nonāk arī kanalizācijas notekūdens. SIA ''Rīgas ūdens" Kanalizācijas tīklu sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns lēš, ka procentuāli vairāk nekā puse no lietusūdens varētu nonākt kopējā kanalizācijas sistēmā.
"Attīrīt lietusūdeņus noteikti nav racionāli. Ir jāstrādā ar sabiedrību, lai izsmēķi tur nenonāktu, jo mēs kā kanalizācijas notekūdeņu pārsūknētāji un attīrītāji nevaram pieņemt lietusūdeņus tādos apjomos, kā tie ienāk. Mūsu sistēmas nav tam paredzētas," skaidroja Birkhāns. Savukārt tas izsmēķu apjoms, kas kopā ar kanalizācijas ūdeni nonāk attīrīšanas stacijā, nereti izšķīst un mikroplastmasas veidā nonāk Baltijas jūrā.
Izsmēķi ir globāla plastmasas piesārņojuma problēma, un arī Latvijā tas apstiprinās – saskaņā ar kampaņas "Mana jūra" datiem, izsmēķi ir trešā lielākā atkritumu frakcija. Vidēji katros 10 metros pludmalē ir 16 izsmēķi. Saskaitot kopā visas pilsētu un attālāko reģionu pludmales, statistika ir bēdīga – katros 100 pludmales metros ir 127 izsmēķi.
Nonākot jūrā, daļa izsmēķu paliek ūdens vidē, bet krastā tiek izskalota tikai maza daļa – apmēram 15 procenti.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
