Šo antīko īvi dēvē par Polijas vecāko koku. Tiek uzskatīts, ka tai ir 1300 gadu, un tā patiesi bijusi vēstures lieciniece. 1813. gadā īves stumbrā rētas atstāja kazaku zobeni, bet ne tik sen – 1980.gadā to aizlauza vētra.
Tagad, pēc vairāk nekā tūkstoš gadiem, koks vairs neslēpj, ka ir vecs un noguris. Tāpat kā daudzi veci cilvēki jūt vēsumu savos kaulos, arī īves zari, skujas un miza neatteiktos no jebkāda veida segas. Koku ķirurgs Ježijs Stolarčiks koku ietinis ģeosintētiskā apvalkā, lai radītu siltu un mitru mikroklimatu.
"Diagnostika aizņēma aptuveni divus gadus. Operāciju mēs varējām sākt tikai trešajā gadā. Izveidojām grāvi, barjeru pret pelēm, kuras tagad no šejienes ir padzītas. Uzstādījām drenāžu, jo veca vācu sistēma izraisīja ūdens līmeņa celšanos īves tuvumā," stāstīja arborists Ježijs Stolarčiks.
Koka glābšanas operācija maksā 70 000 Polijas zlotu jeb nedaudz vairāk kā 18 000 ASV dolāru. Finansējumu nodrošina vietējā pašvaldība.
"Es regulāri nāku šeit, lai novērotu procesu. Tagad esmu patiešām laimīgs, jo koka pašreizējais izskats ir ļoti labs, notikušas pozitīvas pārmaiņas. Vislabākais ir tas, ka īves mirušajai daļa, kas jau bija norakstīta, parādījās jauni dzinumi," teica Lubaņas pašvaldības vadītājs Zbigņevs Hercuns.
Īves ir izplatītas Rietumu, Centrālajā un Dienvideiropā, un tām ir ārkārtīgi garš mūžs. Kādas Skotijā augošas īves vecums tiek novērtēts ap 9000 gadu, tomēr zinātnieki norāda, ka daudzu koku vecums tiek pārspīlēts.
Pārsniedzot 400-500 gadu, īves stumbrs kļūst tukšs un tā gadskārtas nevar saskaitīt. Iespējams, koku vecumu turpmāk varēs precīzāk noteikt, izmantojot jaunas diagnostikas metodes.
