Iepriekšējā epizodē:
Valsts policijā ir vairāku specializāciju dienesta suņi, kurus apmāca kinologi, kas ir beiguši Policijas koledžu un ir pierādījuši savu atbilstību darbā ar suņiem. Dienesta gaitā suns var arī mainīt savu specializāciju.
"Lielākoties Valsts policijā ir vācu aitu suņi no darba līnijām un beļģu aitu suņi. Šķirne nenosaka to, vai suns ir derīgs dienestam, jo mums ir arī metiss (jaukts labradors ar beļģu aitas suni), kas ir ļoti labs pēddzinis," stāstīja kinoloģe.
Fogele skaidroja, ka šo vācu aitu suņu un beļģu aitu suņu "iedzimtās īpašības ir vispiemērotākās, lai veiktu tos dienesta pienākumus, kas nepieciešami Valsts policijā. Sunim jāspēj arī aizsargāt, aizstāvēt vai aizturēt noziedznieku."
Suņu specializācijas
Runājot par dienesta suņu specializāciju, kinoloģe norādīja, ka tās ir vairākas: "Lielākais vairākums ir patruļas suņi. To uzdevums ir dzīt pēdas, meklēt lietiskos pierādījumus, pazudušas personas, kā arī tiem piemīt aizsardzības funkcija. Aizsardzības darbs izpaužas tā, ka mūsu suņi tiek pielietoti, piemēram, masu pasākumos, kur jānodrošina kārtība, kā arī ja pret kinologu tiek veikts kāds uzbrukums. Dienesta sunim ir jāspēj aizstāvēt savs kinologs. Mums ir suņi, kas meklē narkotiskās vielas, nelegālus tabakas izstrādājumus, sprāgstvielas, ieročus, ir arī līķu meklēšanas suņi."
Ir arī apmācīti suņi, kuru specializācija ir veikt smaku salīdzināšanas. Šo suņu darbs notiek Odoroloģisko ekspertīžu centra laboratorijā, kur, salīdzinot dažādus smaku paraugus, suns spēj noteikt to atbilstību testa paraugiem.
Suņa izvēle un apmācība
Dienesta suņi tiek iegādāti ar noteiktu mērķi, testos nosakot dzīvnieka iedzimtās īpašības. Sunim ir jāveic noteikti vingrinājumi, pēc kuriem tiek izvērtēta viņa atbilstība noteiktai dienesta specializācijai.
"Visa apmācība ilgst aptuveni pusotru līdz divus gadus. (..) Tā sākas no tā brīža, kad kucēns nonāk pie kinologa. Tas nozīmē no trīs mēnešu vecuma. Ir dažādu veidu kursi, kuru ietvaros suņi tiek apmācīti. Tāda ļoti aktīva apmācība notiek aptuveni līdz divu gadu vecumam, bet kondīcijas uzturēšana notiek visu dienesta suņa darba mūžu. Normāli ir tad, ja ar suni tiek strādāts katru dienu vismaz mazliet. Kinologiem ir mācību dienas, kad viņi ierodas mūsu bāzē. Tad tā diena ir jāpavada, trenējoties ar suni. Vai nu brauc uz mežu un liek pēdas, vai meklē priekšmetus vai narkotiskās vielas. Mācību dienās kinologa uzdevums ir strādāt bāzē ar savu dienesta suni," skaidroja policiste.
Fogele arī uzsvēra, ka kinologs ir atbildīgs par savu dienesta suni visos aspektos: "Ēdināšanā, medicīnā, uzturēšanā, kopšanā, ķemmēšanā un tamlīdzīgi. Veselības aprūpes izmaksas sedz Valsts policija, bet kinologa uzdevums ir redzēt, kas ar suni notiek."
Vidēji dienesta suņa darba mūžs ilgst desmit gadus.
Šajā periodā tas ir valsts īpašums, taču, beidzoties dienestam, suni kā valsts mantu noraksta. Tad visbiežāk kinologs patur suni sev, turpinot par to rūpēties.
Kinologa Mareka stāsts
"Ar dienesta suni es strādāju jau aptuveni pusotru gadu. Pēc koledžas beigšanas nācu pieteikties, un neilgi pēc tam man piešķīra dienesta suni. Tā ir kucīte, kuru sauc Nasa, divarpus gadus jauna. Man piešķīra suni, kad viņai bija 12 līdz 13 mēneši. Kaut kādi paklausības pamati bija ielikti, pārējo es pats mācīju. Pats arī mācīju meklēšanu."
Atbildot uz jautājumu, vai atšķiras suņu puiku un meiteņu apmācība, Mareks skaidroja: "Ar kucītēm ir tā, ka jābūt maigākam. Nevar uz viņu bļaut vai sodīt. Ar viņām jāapietas maigi un jāprot sarunāt pa labam, jo citādāk viņas baidās un negrib strādāt. Ikdienā strādājam, mācāmies, meklējam ieročus, munīciju, personas, pēdas, priekšmetus. Tā ir ikdienas nodarbošanās. Šeit ir tā, ka tu atnāc uz darbu, izstaidzini suni, tad tu sāc domāt, ko tu darīsi šodien – paklausību vai meklēšanu. Vienu dienu izvēlas paklausību, citu – meklēšanu. Par cik man ir tā privilēģija, ka man vēl ir klāt specializācija, tad es varu izvēlēties – vai nu meklēt priekšmetus vai munīciju, vai pēdas un cilvēkus."
Savukārt Fogele uzsvēra, ka sunim ir svarīga nozīme policista ikdienas darba veikšanā.
"Dienesta suns ir mūsu darba ierocis. Viņš ir mūsu instruments, ar kuru mēs strādājam. Mēs nevaram iet pa pēdām. Mēs to tāpat neizdarītu, ja nebūtu suns. Vai neatrastu narkotiskās vielas, jo mums nav tādas ožas. Suņa galvenais darba orgāns ir deguns. Visi tie uzdevumi, ko suns veic ar ožu, cilvēkam nav pa spēkam," viņa sacīja.
