Dienas ziņas

Pašvaldības neslēdz bijušo novadu internetvietnes

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Naudas trūkuma dēļ Vecumniekos izžūst ezers

Plīsušas caurules dēļ draudi Vecumnieku Jaunā ezera liktenim; vietējie rīko akciju

Bauskas novada iedzīvotājus satraucis Vecumnieku Jaunā ezera liktenis – bojātas caurules dēļ, caur kuru mākslīgi veidotajā ezerā ieplūst ūdens no Vecā ezera, ūdens līmenis ir krietni krities. Ja tas netiks mainīts līdz ezera aizsalšanai, bojā var aiziet visas zivis. Lai gan vietvarā atzina, ka uzdevums nav viegls, tomēr deputāti iedzīvotāju rīkotajā akcijā solīja atrast līdzekļus un salabot bojāto vietu. Tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja laikraksta "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore Anita Rozentāle.

"Bauskas dzīve" galvenā redaktore Anita Rozentāle.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Viņa skaidroja, ka abi ezeri – Vecais un Jaunais – mākslīgi uzpludināti vēl padomju laikā, un Jauno ezeru ar ūdeni apgādā Vecais ezers, regulējot pieplūdi ar slūžām un savienojošu cauruli, taču vecā betona caurule kādā vietā ir sabrukusi.

Kā skaidrojis Vecumnieku iedzīvotājs un Bauskas novada domes deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), tad šī ezera problēma ir, ka tam nav nekādas dabiskās pieteces. Rozentāle stāstīja, ka biologs un zoologs Līdaka uzskata – vislielākā ekosistēmas traģēdija varētu būt tieši zivīm.

"Ja ezers ar krītošu zemu ūdens līmeni paliks uz ziemu un aizsals, tas, protams, ir nāves spriedums visiem, kas tur dzīvo, īpaši zivīm. Par putniem tik ļoti nevajadzētu uztraukties, jo, kā skaidroja Līdaka, ir gadījumi, kad gulbji ar visiem saviem bērniem dodas kājām uz Veco ezeru cauri ciema teritorijai," viņa norādīja.

Laikraksta galvenā redaktore sacīja:

"Zivīm tā var būt katastrofa, tāpēc pēc iespējas ātrāk kaut kas jādara, lai ūdens līmeni obligāti paceltu, kamēr nav klāt sals. Ja seklais ūdens aizsals, tad izmirs visas zivis – tik pesimistiska ir prognoze."

Lai pievērstu uzmanību Jaunā ezera glābšanai, vietējie pagājušajā nedēļā rīkoja akciju, uz kuru aicināja vietvaras deputātus, speciālistus un amatpersonas. Rozentāle norādīja, ka sanāca ap 100 iedzīvotāju, kas nelielam lauku ciemam ir milzīgs skaitlis, un to var vērtēt kā ievērojamu vietējās sabiedrības aktivitāti.

Uz akciju atnākušie deputāti skaidrojuši, ka caurulē ar videokameru atrasta bojātā vieta – labojamais posms varētu būt ap 250 metru garš. Darbu izmaksas lēšamas ap 121 000 eiro, turklāt vēl jāveido projekts, jāizsludina iepirkums, jāsameklē finansējums.

"Deputāti atzina, ka nav vienkārši, bet solīja, ka darbi notiek un nauda tiks atrasta, lai novērstu šo milzīgo ekoloģisko katastrofu Jaunajā ezerā. Iedzīvotāju nostāja un aktivitāte tiešām nozīmē ļoti daudz. Jācer, ka vienaldzība mūsu novada iedzīvotājos nemājos," pauda Rozentāle.

Ūdens līmenis krities par metru

Iedzīvotāji pulcējās akcijā, jo viņiem ir bažas, ka savulaik purva vietā izveidotais ezers atkal kļūs par purvu. Protesta akcijas rīkotāja Iveta Lavrinoviča ReTV atzina: "Mēs jau šodien runājām, kā tas būtu, [ja nāktos teikt]: "Tiekamies pie purva vai koncerts notiks pie purva, vai iesim apkārt purvam." Visu laiku mums bija: "Tiekamies pie Jaunā ezera, koncerts pie Jaunā ezera.""

Kā ReTV stāsta vietējie, kuri kuplā skaitā bija pulcējušies protesta akcijā, šovasar ūdens līmenis esot krities aptuveni par metru.

Vietējais iedzīvotājs Vasilijs, vaicāts, kādēļ protestē, skaidroja – ezers iet zudumā. Vaicāts, vai arī citus gadus ar ūdens līmeni bija vērojama šāda aina, vīrietis norādīja, ka citus gadus nav bijis tik traki.

Jaunais ezers ir cieši saistīts ar netālu esošo Veco ezeru. Atverot slūžas, ūdens no Vecā ezera pa cauruli, kas vijas cauri ciematam, nokļūst Jaunajā ezerā. Tagad slūžas ir ciet un vienā ezerā ūdens līmenis ir ļoti augsts, bet otrā ļoti zems. "Visu laiku bija vaļā [slūžas], un tur ir pārplūde, kas iet uz upīti, un nekad nebija problēmu, kamēr caurules nesāka plīst," sacīja vietējais iedzīvotājs Juris.

Kā skaidroja kādreizējā Vecumnieku novada bijušais priekšsēdis Guntis Kalniņš (Latvijas Reģionu apvienība), caurule, kas savieno abus ezerus, pa nelielam gabaliņam esot labota visu laiku, tomēr mazajam novadam neesot bijusi iespēja to atjaunot pilnībā. "Mēs knapi savos līdzekļos varējām atrast 30–40 tūkstošus eiro iepriekšējā novadā. Tad kādā veidā to miljonu vai pusotru atrast, ar ko visu nomainīt?" viņš jautāja.

Jaunajam novadam naudas remontam neesot, turklāt būs jālauž tikai pērn remontētās ielas posms.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) pauda: "Šī jau ir ārkārtas situācija, kur nav ne projekta, nekā nav. Ir remontdarbu tāme, kura ir jāapmaksā, un Valsts kase jau tādam mērķim nedod naudu. Vienīgais tad ir ņemt ātro kredītu, kas trīs gadu laikā ir jāatmaksā."

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norādīja, ka pašvaldībām esot iespēja aizņemties summu līdz 150 tūkstošiem eiro meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Tas gan, visticamāk,  neizdosies, jo vadība nemaz īsti nezinot, kam ezerus savienojošā caurule pieder.

"Tā truba jau mums pašiem ir kā jaunums, ka tāda ir," pauda Mačeks, bet uz iebildi, ka tā ir reģistrēta kā pašvaldības īpašums skaidroja: "Es domāju, ka nekāda reģistra nav. Visdrīzāk kaut kādā bilancē tikai ir."

Akcijas dalībniekiem deputāti gan sola, ka nepieciešamo finansējumu atradīšot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt