Plastmasas maisiņu patēriņš Grobiņā nesamazinās

Šā gada februārī Norvēģijas rietumos tika atrasts beigts valis, kura nāves iemesls bija viņa vēderā atrastie 30 plastmasas maisiņi. Notikums šokēja daudzus - dzīvnieks bija novājējis, sen nespējis uzņemt pārtiku, un viņa vēdera dobums bija pilnībā noklāts ar plastmasu.

Arī Latvijā plānie maisiņi, kurus veikalā izsniedz bez maksas, ir liels kaitējums videi. 2015.gadā Grobiņas ģimnāzijas jaunieši izpētīja, ka

Grobiņas pilsētas veikalos nedēļas laikā tiek iztērēti vairāk nekā 35 tūkstoši plāno plastmasas maisiņu. Šā gada sākumā skolēni pētījumu veica vēlreiz, un atklājās, ka skaitlis gandrīz nav mainījies. Dažos veikalos izmantoto maisiņu skaits pat pieaudzis.

Tāpat jaunieši izskaitīja, cik maisiņus patērē viena ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi skolas vecuma bērni. Izrādījās, ka

nedēļas laikā tiek iegādāti un izlietoti 32 maisiņi, no kuriem 23 bijuši plānie bezmaksas maisiņi.

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē vidēji 196 plastmasas maisiņus, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aprēķini, vadoties no iekasētā dabas resursu nodokļa apmēra. Vairums tiek izmantots tikai vienu reizi.

Pētījuma ietvaros jaunieši devās arī uz uzņēmuma “Liepājas RAS” apsaimniekoto atkritumu poligonu un klātienē pārliecinājās, ka atvestajās sadzīves atkritumu kravās maisiņu ir daudz. Ražošanas uzraugs Dainis Ermansons stāstīja, ka maisiņi tiek šķiroti, taču, lai gan daļa tiek atdota otrreizējā pārstrādē, vairums nonāk atkritumu kalnā. Tas ir liels kaitējums videi, jo maisiņi nesadalās.

ES 2015.gadā pieņēma direktīvu, kas liek dalībvalstīm samazināt maisiņu patēriņu. Viens piedāvātais veids ir līdz 2019. gada beigām nodrošināt, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gadam - 40 maisiņu. Otrs - nodrošināt, ka līdz nākamā gada beigām plānos maisiņus tirdzniecības vietās vairs neizsniedz bez maksas.

Latvijā no šā gada ir palielināts dabas resursu nodoklis par šo iepakojuma veidu. Tas ir vieglākais ceļš, taču neefektīvs, secina Grobiņas ģimnāzijas skolēni. Kamēr maksa par maisiņu tiks iekļauta kopējā preču uzcenojumā bez atsevišķi norādītas cenas, to patēriņš nesamazināsies.

Grobiņas jaunieši iesaka domāt, kā no lineārās ekonomikas pāriet uz ciklisko, proti, veicināt atkritumu kļūšanu par resursu. Bez tam vēl vairāk jāizglīto sabiedrība, jau sākumskolā atsevišķas stundas atvēlot vides izglītībai. Skolēni aicina arī veidot izglītojošas kampaņas, ar konkrētiem piemēriem - kā Norvēģijā atrasto vali - parādot plastmasas kaitējumu dabai. Bez tam viņi atgādina Igaunijas pieredzi, kur daļu iepakojuma var nodot speciālos automātos, saņemot pretī čeku, kas dod atlaidi nākamajam pirkumam.

Projekta “Pilna doma” mērķis ir radīt vidusskolēnos interesi par kvalitatīvu žurnālistiku, rosinot viņus kļūt par atbildīgiem mediju lietotājiem un satura radītājiem. Projekta pirmajā daļā skolām tika piedāvāts speciāli sagatavots mācību saturs mediju pratībā, kā arī semināri pedagogiem, savukārt otrajā jaunieši veidoja un iesūtīja profesionālu žurnālistu vērtēšanai savus žurnālistikas darbus. Projektu ''Pilna doma'' īsteno Baltijas Mediju izcilības centrs ar Britu padomes atbalstu, un portāls LSM.lv ir viens no tā sadarbības partneriem.

Citi "Pilna doma" sagatavotie materiāli atrodami TE.

VIDEO autores: Amanda Bauže, Alise Bauže, Lolita Stepanoviča, Selīna Krista Done,  Andžela Rudzīte. Konsultēja skolotāja Ināra Ventaskraste.