Eksperti par šo jautājumu spriež jau gadiem.
Proti, pirms dažiem gadiem tika veikts pētījums, kurā iezīmēti laši ar radio uztvērējiem, tika ielaisti Ogres upē, lai sekotu, vai tie šajā upē vispār nārsto. Taču plūdu dēļ iecerētais rezultāts neīstenojās, tomēr būtisku ieskatu lašu izpētē šis pētījums deva.
"Mēs uzzinājām dažādas zinātniskas lietas par viņu uzvedību: par to, kas šādos plūdos zivīm sagādā lielu stresu," stāsta Matīss Žagars. "Viņas gribēja pakāpties uz leju un atpūsties no tiem plūdiem, kur mazāka straume un mazāks ūdens līmenis, bet diemžēl tas nozīmēja, ka viņas nokļuva līdz pat Rīgas HES ūdenskrātuvei un netika vairs atpakaļ augšā," viņš norāda.
Ihtiologs Māris Olte stāsta, ka inženierim, kurš veido zivju ceļu vienlaikus ir jābūt ne tikai inženierim, bet arī makšķerniekam un hidrologam.
"Ir jāsaprot, kā to būvēt un tādu cilvēku visā Eiropā nav daudz. Līdz ar to pat uzbūvējot zivju ceļu, tu nevari būt drošs, ka tas strādās. Tur ir daudz nianses, ieskaitot, arī zivs dabu," stāsta Olte. Viņš atgādina, ka tad, kad savulaik būvēja Ķeguma HES, lašu Daugavā bija daudz.
Tā kā lašu ceļā ir Rīgas HES, tad VAS "Latvenergo" iepērk makšķernieku noķertos lašus gan pētījumiem, analizējot, kā un vai tie nārsto Ogres upē, gan, lai zivjaudzētavā lašu mātes noslauktu.
Pēcāk jau jaunos īpatņos ielaiž Daugavā un skatās, vai Ogres upe ir piemērota lašiem. Tas nepieciešams, jo, iespējams, arī Rīgas HES tiks būvēts zivju ceļš.
"Fakts ir viens - cēlumam ir jābūt apmēram septiņu centimetru uz metru. Pats grūtākais - kā noķert zivi zivju ceļā, lai viņa spiežoties gar galveno straumi tomēr ielien tajā straumē, kas ir blakus, jo nekad zivju ceļš tajos spēkstaciju dambjos nav galvenajā straumē," paskaidro Olte.
VAS "Latvenergo" valdes loceklis Māris Kuņickis norāda, ka zināšanas par lašu nārstu ir smeltas arī Zviedrijā, kur arī ir HES.
"Nesen mūsu kolēģi bija Zviedrijā un apsekoja vairākas upes. Piemēram, vienā upē pēc vairākiem gadiem tika izbūvēts zivju ceļš tur esošajā HES, kurš veiksmīgi funkcionē un katru gadu ap 15 000 lašu iet augšā uz nārstu," norāda Māris Kuņickis. "Savukārt citā Zviedrijas upē ir izveidots šis, tā saucamais ķērājs, kur arī katru gadu līdzīgu skaitu lašu noķer un pārved virs astoņiem HES. Tad vēl ir amerikāņu metode, kad caur vakuuma cauruli lasis saudzīgi tiek izsūkts ārā un iesūkts jau transportēšanas mašīnā," stāsta Kuņickis.
Tomēr, ja pat pie Rīgas HES tiktu izbūvēts zivju ceļš, Ogres upe nav pieejama lašiem nārsta vietām, jo arī šeit atrodas neliela hidroelektrostacija. Tādēļ šobrīd laši tiek ķerti un augšpus pa Ogres upi arī izlaisti.
Šī HES īpašniekam pašvaldība nevar vienpersoniski uzlikt par pienākumu izbūvēt zivju ceļu. Tomēr pašvaldība ir ieinteresēta sadarboties un nākamgad piedalīsies Ogres upes sakopšanā, lai lašiem izveidotu piemērotas nārsta vietas.
Zivju stāsts ir līdzīgs cilvēku stāstam - cilvēki grib nokļūt pa ceļu līdz savām mājām. Tāpat arī lašiem ir jānokļūst līdz nārsta vietām un cerams, ka pavisam drīz visas iesaistītas puses sadarbosies un tik tiešām laši varēs veiksmīgi izmantot savus ceļus.
