Stāsti

Leģendārais restorāns „Sēnīte”, iespējams, atdzims

Stāsti

LVRTC, NEPLP un SM pārstāvji tiekas ar iedzīvotājiem Latgalē

Pirms desmit gadiem uzprojektētā ziloņu māja neskaidru iemeslu dēļ nav uzcelta

Pirms desmit gadiem uzprojektētā ziloņu māja neskaidru iemeslu dēļ zoodārzā nav uzcelta

Pie Rīgas zoodārza ieejas aplūkojama karte, kurā attēloti dārzā sastopamie dzīvnieki. Tajā vajadzēja būt arī ziloņiem, taču šos milzeņus mūsu zoodārzā apskatīt nevar. Neskaidru iemeslu dēļ ir izčākstējis vērienīgais ziloņu mājas projekts, kurš par valsts naudu pirms 10 gadiem tika izstrādāts.

„Tas ir tur, kur šobrīd mums ir takini, šī visa teritorija bija plānota arī te, viss, kas te ir, arī pekari, jaki, Prževaļska zirgi, Ungārijas stepju govis, viss šis vecais, kā mēs viņu dēvējam, vecais briežu rajons, bija paredzēts ziloņu mājas projektam,” - rāda Rīgas zoodārza pārstāve Laura Līdaka, izmetot loku gar aplokiem, kuru vietā jau septiņus gadus vajadzēja ganīties ziloņiem. Taču tajos zāli laiski ēd ēzelis un ūdens priekus bauda mežacūku attālie radinieki - pekari.

Līdaka stāsta, ka jau 2009.gadā no šis teritorijas zvēri bija aizvesti, jo zoodārzs gaidīja, ka kuru katru brīdi ieradīsies celtniecības tehnika un sāks realizēt izstrādāto ziloņu mājas projektu.

Ziloņu mājas projekts sākās sen. 2003.gada rudenī, apzinoties, ka vecajā, 1914.gadā celtajā ziloņu mājā nav iespējams nodrošināt kaut puslīdz pieņemamus turēšanas apstākļus, ziloņi Radža un Rupa tika nosūtīti uz Holandes zoodārziem.

Rīgas pēdējais zilonis Radža mita 40 kvadrātmetru lielā telpā, kas zilonim bija krietni par mazu.

Pēc trim gadiem toreizējais Vides ministrs, tagad valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka ar valdības, Rīgas domes un sabiedrības atbalstu ziloņi Rīgas Zooloģiskajā dārzā varētu atgriezties tuvāko sešu gadu laikā. Sāka ziedojumu akciju „Uzdāvini sev ziloni”, kurā savākti 13 000 latu.

„Ziloņu mums nav un es domāju... es neparedzu, kad viņi varētu būt,”  tagad saka Rīgas Nacionālā zoodārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Zoodārza priekšnieks stāsta, ka 2006.gadā tika izstrādāts tehniskais projekts jaunas ziloņu mītnes būvniecībai:

„Tika veikta projektēšana, bet es precīzi neatceros, vai tas kopā nebija kādi 120 000 latu, mums bija 90 000 laikam no ministrijas un pārējo mēs no saviem līdzekļiem. Mēs veicām gan ziloņu mājas projektēšanu, gan arī paralēli veicām karantīnas un jaunās, veterinārās ambulances projektēšanu.''

Jaunas ziloņu mītnes celtniecības projekts bija iekļauts Nacionālajā programmā „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vides izglītības infrastruktūras izveides” atbalstāmo projektu sarakstā. Greiziņš saka, ka tas bija Vides ministrijas projekts, kura kopējās izmaksas bijušas ap 15 miljoniem latu un tajā piedalījās Rīgas Zooloģiskais dārzs, Dabas muzejs un Salaspils botāniskais dārzs.

Tika lēsts, ka ziloņu mājas būvniecībai vajadzētu vismaz 7 miljonus latu. „Visu iesniedzām, un viss gāja ka pa notīm. Atnāca 2007.gads, atnāca lielā krīze,

ja nemaldos, premjers bija Einars Repše, un visas lietas bija jāsamazina, un šo projektu nogrieza nost, zoo un Daba muzeju nogrieza, atstāj tikai Salaspils Botānisko dārzu, tropu mājas būvniecību,” atceras Greiziņš.

Projekta, kurš valsts makam izmaksāja teju 100 000 latu, arhitekts bija Jānis Rutkis:

„Principā viņš bija gatavs celšanai, bet celtniecība nenotika, jo tā tāmes izmaksa bija lielāka, nekā prognozēts. Neiekļāvās plānos toreiz. Tāmes izmaksas bija kādi 8 miljoni.”

Sazvanīts arhitekts stāsta, ka nu šim projektam ir zudis juridiskais spēks. Proti, ja kādu dienu ziloņu mājas būvniecībai būs nauda, tad to nāksies izstrādāt no jauna. Zoodārza vadītājs saka, vēl 2009.gadā, neatmetot sapni par ziloņu māju, projekts reanimēts, to apstiprinot no jauna. Bet nu Greiziņš apstiprina arhitekta spriedumu:

„Ja nemaldos, divus vai trīs gadus atpakaļ, mums revidenti skaidri un gaiši pateica, ka tas mums ir jānoraksta, jau 10 gadi.”

Grandiozie ziloņu mājas plāni paredzēja, ka lielie dzīvnieki aizņems desmito daļu no visa zoodārza teritorijas. Greiziņš saka - visus šos gadus gaidījuši, kad projekts tomēr sāksies, tāpēc šo teritoriju nav attīstījuši.

Kāpēc ziloņu māju tomēr neuzcēla, ja jau no Eiropas plānotais līdzfinansējums bijis apstiprināts, Greiziņš atbildēt nevar.

To nezina arī ministrijā, kurā pirms teju 10 gadiem iedota nauda projektam, jau minētie teju 100 000 latu.

Ministrijas pārstāve Aiga Aizpuriete teica, ka neizdodas atrast dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šāds projekts vispār bijis. Taču viņa sola to meklēt.

Radio vēlējās uzzināt Eināra Repšes viedokli, kurš tolaik bija premjers un, pēc zoodārza pārstāvju teiktā, pārvilka strīpu projektam. Taču bijušais premjers devies pārgājienā kalnos un ieteica ar viņu sazināties augusta vidū. Neizdevās uzzināt arī Vējoņa viedokli, prezidenta kancelejā saka – viņš ir devies atvaļinājumā.

Kad uz Nīderlandi devās Rīgas pēdējie ziloņi, tika noslēgtas līgums ar Emmenas zooloģisko dārzu. Tas paredz, ja Rīgā uzcels ziloņiem piemērotu mītni, tad zoodārzs saņems saticīgu un vairoties spējīgu Āzijas ziloņu grupu. Greiziņš mierina, šis līgums ir spēkā joprojām.

Tikmēr zooloģiskajā dārzā cer, ka uz Latvijas simtgadi izdosies atklāt projektu ''Āfrikas savanna'' un šo ieceri nepiemeklēs ziloņu mājas liktenis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt