Novērotājs Toms Endziņš otrdienas pēcpusdienā putnu redzējis ievas kokā, Bērzes upes krastā. Putns nebija gredzenots, portālā "dabasdati.lv" vēsta Toms Endziņš, piebilstot, ka nakts gārnis bija diezgan drosmīgs, taču nav izdevies piekļūt pietiekami tuvu.
Viņa atklājumu apstiprināja arī citi dabas novērotāji, kuri 5.maija vakarā bija devušies uz norādīto vietu Bikstos, Dobeles novadā - viens no viņiem bija apstaigājis uzpludināto ūdenskrātuvi un no pretējā krasta izdzirdējis nakts gārnim piemītošo, īpatnējo kvekšķēšanu. Skaņa nākusi no 100-150 metru attālās vietas, kuru pirms 20 minūtēm bija caurstaigājis novērotājs. Putna balss 50 sekunžu garajā audio ierakstā dzirdami seši kvekšķi.
Suga, kas pēdējo reizi Latvijā konstatēta pirms 114 gadiem - nakts gārnis. Bikstos,ūdenskrātuvē. Paldies T. Endziņam pic.twitter.com/0Tn3Axc5u3
— Ivo Dinsbergs (@orkaans) May 5, 2015
Nakts gārnis ir vidēja auguma gārņu dzimtas putns (58-65 cm garš ķermenis, svars 800 g) ar dzeltenām kājām un sarkanām acīm. Tam ir četras pasugas un pieder nakts gārņu ģintij. Tulkojums no zinātniskā nosaukuma "Nycticorax" ir nakts krauklis, kas sasaucas ar putna ķērcienu un nakts aktivitātēm. Šie putni ir sastopami Eiropas centrālajā un dienviddaļā, kā arī citos kontinentos, izņemot Anarktīdu. Nakts gārņi ir sabiedriski putni visa gada garumā, to galvenā barība ir zivis. Dienas laikā tie mēdz atpūsties kāda koka vai krūma zarā, bet medīt doties naktī vai agri no rīta.