Pirmo reizi izvirza Gada sūnu - parasto straussūnu

Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) pirmo reizi izvēlējusies nominēt "Gada sūnu 2016". Tas darīts, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicināt cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu, vēsta LBB. Par Gada sūnu izvirzīta parastā straussūna.

Lai arī sūnas tiek pieskaitītas augiem, tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemes. Respektīvi, mūsdienu augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas izmēros ir mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā, piemēram, tās kalpo kā mājvieta dzīvniekiem. Turklāt tām ir praktisks pielietojums cilvēka dzīvē.

Piemēram, atsevišķu sugu sūnas, pateicoties to antibakteriālajām īpašībām un uzsūkšanas spējām, izmantoja kā pārsējus kara laikā.

Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas, ko var izmantot ārstniecībā. Latvijas mežos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs noteikti ir pamanījis.

"Gada sūnas 2016" - parastās straussūnas tulkojums no latīņu (Ptilium crista-castrensis) un angļu (knight’s plume) valodām nozīmē „bruņu cepures spalva”.

Latvisko nosaukumu tā ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Parastā straussūna ar savu graciozo izskatu un sūnu mērogos lielo augumu (garums ap 10 centimetriem) izceļas citu sūnu vidū, ir viegli atpazīstama un iegaumējama.

Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk, jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos.

Dažreiz sastopama arī uz salmu jumtiem vai laukakmeņiem, trupošas koksnes un citur. Parasti tā aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi.

2016.gadā Latvijas Botāniķu biedrība aicina piedalīties sava veida tautas skaitīšanā un vērīguma asināšanā, ziņojot portālā dabasdati.lv par gada laikā uzieto parasto straussūnu atradnēm, reģistrētajam novērojumam pievienojot arī fotogrāfijas.

Gada beigās tiks publicēts ziņojums ar visiem atradēju vārdiem un pēc ziņojumiem iegūto sūnas izplatības karti. Straussūna veido sporogonus – sporu vācelītes uz sarkaniem kātiņiem, kas ir līdz pieciem centimetriem gari.

Sporogoni sastopami ļoti reti, tāpēc ziņojumi ar fotogrāfijām, kurās tie redzami, būs īpaši gaidīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti