Zinātniskā institūta "BIOR" busiņš šai reizē piestājis pie Ventas Kuldīgā. Pie senā velvju tilta izvēlēti divi parauglaukumi, kopā aptverot ap 250 kvadrātmeriem lielu platību. Ar īpašām zivis netraumējošām ierīcēm tās tiek savāktas vienkopus. Kad tas izdarīts – katra, pat vismazākā zivtiņa, tiek nomērīta un piereģistrēta.
Šajā reizē no šīs vietas datus papildināja raudas, asari un bārdainie akmeņgrauži, bet neviens lasis.
"BIOR" pētnieks Jānis Bajinskis atzina, ka tas ir bēdīgi.
Šobrīd Latvijas upēs veic vienvasaras lašu mazuļu monitoringu, rudenī – nārsta vietas. Rezultātus apkopos un analizēs ziemā, bet jau šobrīd var saskatīt tendences – lašu, īpaši Ventā, kļūst arvien mazāk.
"Tie faktori, – tur ir nārsta bara izmērs, kas arī ir no svara, šie lielie ienākošie laši. Arī upes ekoloģiskā kvalitāte, mēs redzam, ka produktīvākajā posmā no rumbas uz leju upe ļoti smagi aizaug, un ir problēmas ar grunts piemēroto materiālu. Kā redzam, vietām ir palicis vairs tikai pliks dolomīts," sacīja Bajinskis.
Savukārt "BIOR" Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne sacīja: "Lasis joprojām ir saimnieciski izmantojamā suga, nav izmirstoša, bet jāņem vērā, ka ar katru gadu kopumā ir tendence, ka situācija pasliktinās tieši Baltijas jūras dienvidu pusē – Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, stāvoklis ar lašiem te pasliktinās. Tas ir saistīts gan ar klimata pārmaiņām, gan ar piesārņojumu – kompleksa ietekme. Mums ir jādomā par laša resursu, arī domājam par saglabāšanu, limitētu izmantošanu."
Tie ir arī iemesli, kāpēc vēlamo rezultātu Ventā nav devusi ne mākslīgi audzēto lašu mazuļu ielaišana, – gadā tie ir ap 125 000, – ne rekultivācija.
Runājot par to, kā varam situāciju vērst par labu, Bajinskis skaidroja, ka
mērķtiecīga un prātīga upes rekultivācija tomēr būtu svarīga. Augusta vidū Ventā tāda arī plānota.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projektu vadītāja Inga Hoņavko norādīja: "Mums projektam ir piesaistīti saldūdens eksperti, kas ir bijuši visu rekomendāciju izstrādātāji. Tā tehnoloģija tiek visu laiku uzraudzīta, ja nepieciešams, tad tiek pielāgota. Tiklīdz ir sakņu irdināšanas darbi, svarīgi, ka tā notiek fragmentāri, ka nenotiek vienā vienlaidus platībā."
Rudenī klājā nāks arī "BIOR" pētnieku veidotā Zivsaimniecības gadagrāmata. Viens no svarīgākajiem pētījumiem tajā būs tieši par lašiem Ventā.
