Pirmie gājputni Kurzemē jau ieradušies, citur Latvijā tos vēl gaida

Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijā ierodas pirmie gājputni un latviešu senču ticējumi liecina, ka pastāv saistība starp ticējumiem un gājputnu ierašanos.

“Ne jau tikai dēļ latviešu ticējumiem putni lido, bet viņi jau lido dēļ tiem knislīšiem. Viņiem tā barība lido šurp, un tad viņi kopā ar barību ierodas te uz patstāvīgo dzīvi," stāsta Tālis,

kurš Stopiņu novadā ne tikai ziemā baro, bet  vienmēr ar acīm pavada sētā ielidojošos putnus.

Tos, kurus nepazīst, nosaka pēc 1934. gada grāmatas, kurā katrs putns ir mākslinieka uzzīmēts.  “Aptuveni atbilst tam izskatam, kāds viņš ir dabā. Ja ieraugi to putniņu, tad interese rodas, ja neatpazīst, tad interese rodas, atver grāmatu - un tad var atpazīt to putnu pēc izskata," stāsta folkloriste Aīda Rancāne.

Viņa klāsta, ka ar Meteni, kas pēc Saules un Mēness kalendāra apvienojuma svinams 3. martā, dabā sākas lēna rosība. Proti, Metenis ievada pavasari.

“Bet viņa [rosība] varbūt ir tāda iekšēja, kokos sāk sulas aktīvāk riņķot. Tad ik pa laikam ir tādas kukaiņu dienas," norāda Rancāne. "Drīz pēc Meteņa ir Matīši [8. marts], kas jau rāda, ka viss sāk mosties. Kukaiņi ir pirmie, kas sāk rosīties pēc ziemas miega. Pamazām arī putni sāk domāt par atgriešanos, jo Lielā diena, kas ir martā, jau ir tādi tipiski saukšanas un putnu dzīšanas svētki," pauž Rancāne.

"Kurš Meteņa dienā par visiem agrāk pieceļas un ar ragaviņām nobrauc no kalna, tas vasarā var visus putniņus atrast," teikts latviešu tautas ticējumos.

Tomēr Latvijas Dabas muzeja vecākais ornitologs Dmitrijs Boiko norāda, ka tas, vai gājputni jau sagaidīti, atkarīgs no tā, kur cilvēks dzīvo.

“Ja tas ir kurzemnieks, cilvēks, kas dzīvo, piemēram, Liepājā vai Ventspilī, savus gājputnus cilvēks jau ir sagaidījis. Ja tas cilvēks, piemēram, dzīvo Rēzeknē, Ludzā, Jēkabpilī, tad vēl kāda nedēļa jāgaida," norāda Boiko.

"Tradicionāli ir tā, ka pirmie gājpuni ierodas un viņus var novērot Kurzemes pusē un pēc tam viņi pa visu valsti aiziet no rietumiem uz austrumiem, tad tālāk ir Zemgale un tad tikai Vidzeme un Latgale," pauž Boiko.

Pašlaik, kā stāsta ornitologs, iespējams novērot ķīvītes, lauku cīruļus, lauka un meža baložus, kā arī ūdens putnus, piemēram, ziemeļu gulbjus. 

“Līdz pat maija beigām, tie ir četri mēneši, notiek pavasara migrācija, un aptuveni 170 dažādas putnu sugas vēl atlidos pie mums," saka ornitologs Ruslans Matrozis. "Tā ir tāda migrācija, kas notiek nepārtraukti. Dažādas sugas atlido ar dažādu intensitāti. Piemēram, tādas, kas lido no Āfrikas, atlido visvēlāk, un tos mēs redzēsim aprīļa beigās vai maijā. Bet tās, kas ziemo Centrāleiropā, visaktīvākā migrācija sāksies marta vidū un aprīlī," uzsver Matrozis.

Ornitologi norāda, ka ir daži sugu pārstāvji, kuri izvēlas ziemot Latvijā, lai gan citi “radinieki” aizlidojuši uz siltajām zemēm, tāpēc dažreiz grūti pateikt, vai, piemēram, šī ķīvīte vai šis ziemeļu gulbis ir ziemotājs, vai tikko atgriezies no siltajām zemēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt