Pirmajās Baltijas jūras rifu kartēšanas ekspedīcijās atrod veselīgas gliemeņu audzes

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki jūnijā devušies jau divās niršanas ekspedīcijās, lai kartētu Baltijas jūras rifu. Jūras izpētes darbos šovasar zinātnieki apseko dziļākos slāņus un fiksē tur sastopamos organismus, lai noteiktu šo teritoriju iespējamo aizsardzības statusu.

Projekta "Life Reef" pārstāve, hidrobioloģe Solvita Strāķe, pastāstīja, ka Latvijas–Lietuvas pierobežas zonā dziļo sēkļu izpētē apmēram 30 metru dziļumā pētnieki var uzturēties tikai dažas minūtes, kuru laikā precīzi jāievāc noteikts paraugs. Konstatēts, ka gliemenes paraugos ir ļoti veselīgas. 

Baltijas jūrā pēta dziļākos slāņos sastopamos organismus
00:00 / 03:31
Lejuplādēt

Baltijas jūras gliemeņu audzes apdraud invazīvā suga – apaļais jūras grundulis, kas tās noēd uz piekrastes rifiem, savukārt ietekme uz dziļajiem sēkļiem iepriekš bija neskaidra. Pētnieki konstatēja, ka grunduļu ietekme ir jūtama tuvāk krastam, bet tālāk uz jūras vidu gliemeņu audzes ir veselīgas. 

Lai ievāktu dažādus paraugus, 30 metru dziļumā nirst piecu pētnieku komanda, kas jūras dzelmē sastapušies arī ar tur mītošajām buļļzivīm, nogrimuša kuģa vraku, kā arī novērota grunts ar dažādu mozaīkveida substrātu, dolomīts, laukakmeņu krāvumi, kas vietām mijās ar morēnu un smilšu laukumiem. Bez niršanas darbiem ar Klaipēdas Universitātei piederošo burukuģi “Brabander” un divām laivām veikti arī dziļo sēkļu video apsekojumi.

Pētniekiem ir nepieciešams kuģis, kas varētu uzņemt vismaz 8–12 zinātniskos darbiniekus un noenkuroties nepieciešamajā teritorijā. Atbilstošu kuģu nebūt nav daudz, paskaidroja Strāķe. 

"Life Reef" projektā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus – smilts un akmeņu sēkļus – jūrā vairāk nekā 4000 kvadrātkilometru platībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt