Šobrīd Latvijā apzināti teju pieci simti pilskalnu. Lielākā daļa no tiem atklāti jau pirms laba laika, tomēr tieši pēdējo četru gadu laikā bijis ļoti daudz atklājumu.
“Ir jaunas digitālās tehnoloģijas, aero lāzerskenēšana, reljefa ieraudzīšana bez krūmiem uz datora ekrāna. Sēdi pilsētā, siltā vietā pie ekrāna un ieraugi to, kas atgādina pilskalnu. Pēc tam tas ir jāpārbauda uz vietas. Ne vienmēr uz vietas to var atzīt par pilskalnu. Pēdējos četros gados atklāti pāri par 70 jaunu pilskalnu Latvijā. Tas ir milzīgs cipars. Tā ir viena piektā daļa vairāk,” uzsvēra profesors Urtāns.
Pilskalnu atklāšanas buma pamatā ir Latvijas Kultūras akadēmijas īstenots projekts, kuram, kā atzīst profesors Urtāns, ir grūti pavilkt svītru apakšā: “Arī pēdējās dienās ir kaut kas jauns no pilskalniem. Ir jauns pilskalns, bet neteikšu, kurā vietā. Lai viņš pagaidām stāv.
Jaunais pilskalns ir 100 metru attālumā no reģionālā lielceļa. Simtiem, tūkstošiem cilvēku viņu ir redzējuši, braucot garām.”
Visbagātākā ar pilskalniem ir Latgale, tomēr pēdējos gados tie tiek atklāti arī Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē.
“Ir divas likumsakarības jaunajiem pilskalniem. Visi domā, ka tie ir kaut kur ļoti tālu, mežos iekšā, jāiet kilometriem un neviens tur nekad nav bijis. Tā ir, sevišķi Latgalē ir tālu, arī Kurzemē tā notiek tur, kur ir bijusī frontes līnija, pamestība un iznīcība. Otra likumsakarība, kas šķiet pat drusku negaidīta, – jauni pilskalni parādās lielceļu malās, pie pilsētām, kur cilvēki ikdienā iet garām,” stāstīja profesors Urtāns.
Ar pilskalna atklāšanu viss nebeidzas. Tiek meklēta folklorā esošā informācija, aptaujāti vietējie iedzīvotāji. Ir jādomā jauni nosaukumi, jo vecie diemžēl nav saglabājušies līdz mūsdienām. Zemes īpašniekiem tālāk rodas jautājums, ko ar to iesākt. Vai ir iespējams attīstīt tūrismu, izzinošas ekspedīcijas, varbūt tomēr paturēt noslēpumā?
“Jaunai vietai, mazam pakalniņam iedodot vārdu, tiek, iespējams, atgrieztas tās vēstures liecības, kuras ir bijušas nozīmīgas šai vietai. Iespējams, pašvaldība vai reģions kopumā iegūst svarīgu kultūrvēsturisku un arīdzan arheoloģisku ainavu, kas ir nozīmīga reģiona kontekstā,” uzsvēra Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Lolita Ozoliņa.
Pilskalnu atklājēji un pētnieki ir pārliecināti, ka šis ir tikai sākums un jauni pilskalni nākotnē Latvijā tiks atklāti vēl un vēl.
“Pilskalni ir Ziemeļaustrumeiropas fenomens. Tie ir Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā, bet ne Zviedrijā, ne Vācijā. Tas ir tāds plašāks, bet tomēr norobežots reģions, kur ir šādi pilskalni. Mēs esam atbildīgi par viņiem. Mums tie ir jāzina. Kas cits par viņiem zinās, ja ne mēs,” sacīja profesors Urtāns.
Pagaidām pilskalnus tikai apzina un tiem piešķir nosaukumus. Ņemot vērā lielo atklājumu skaitu, dažādi arheoloģiskie izrakumi, lai pilskalnus izpētītu vēl pamatīgāk, tiek atstāti vēlākam laikam.
