Agrāk Sandra sevi dēvēja par īstu pilsētas meiteni. Dzīvoja galvaspilsētā, strādāja par galveno redaktori žurnālā. Toreiz zirgiem viņas dzīvē nebija vietas. Lai gan saistīt savu dzīvi ar zirgiem Sandra bija vēlējusies jau agrā bērnībā, viņas vecāki par šo ideju gan nebija bija sajūsmā.
Pieaugot un uzsākot dzīvi atsevišķi, Sandra nolēmusi, ka beidzot viņai ir iespēja darīt to, ko sirds vienmēr tik ļoti kārojusi.
"Atradu Jaunmārupē vietu, kur varēja jāt pa mežiem. Tur man tik ļoti iepatikās - daba, zirgi un tas, ka es varu strādāt un palīdzēt staļļa uzturētājiem, ka es jau tur sajutos kā mājās. Un sapratu visu - ne tikai to parādes pusi, (..) bet arī to, ko nozīmē tīrīt sūdus, un jāt tad, kad vairs nav spēka," stāstīja Sandra.
Šobrīd Sandra rūpējas par zirgiem, kuriem dzīvē bijis nācies pārvarēt daudzus smagus pārbaudījumus, tomēr visspilgtāk atmiņā palikusi viņas pirmā zirga Santas iegāde.
"Viņa savos piecos gados bija stipri daudz pieredzējusi - cilvēka dažādas nevīžības, paviršības," stāstīja Sandra.
Pēc viņas teiktā, zirgam piecos gados bija sagandēta veselība un pieaicinātais veterinārārsts sacījis, ka ķēvei ir daudz veselības problēmu, un zirgs nav derīgs aktīvai lietošanai. "Tad es pagriezos pret zirga saimnieci un teicu – es Santu pērku," teica Sandra.
Rūpes par zirgu nebija vienkāršas – ķēvītes veselības problēmu dēļ neskaitāmas reizes saukts veterinārārsts, kurš atzinis, ka zirdziņam palīdzēt nespēj.
"Bija pat reize, kad viņš teica, ka viņš vairs neko nevar darīt, ka zirgs ir jāšpricē nost," atzina Sandra.
Neskatoties uz zirdziņa veselības problēmām, Sandra nepadevās, un šobrīd Santa ir laimīgi nosvinējusi savu 27.dzimšanas dienu, kas zirgam ir visai cienījams vecums.
"Viņa man māca novērtēt to, kas mums ir," piebilda Sandra.