Pilotprojektā vien puse no savāktajām tekstilijām derīgas otrreizējai pārstrādei

Nolūkā jau savlaicīgi sākt gatavoties brīdim, kad visās Eiropas Savienības bloka valstīs obligāti būs jābūt izveidotai tekstila šķirošanas sistēmai, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia vide" pusgadu testēja – kā un vai šāda atkritumu savākšanas sistēma strādā. Šobrīd pilsētvidē ir 20 šādas atkritumu tvertnes un pusgadā savāktas 115 tonnas tekstiliju.

Pilotprojektā vien puse no savāktā tekstilija – derīga otrreizējai pārstrādeiLinda Zalāne
Tas ievērojami pārsniedz projekta iniciatoru ieceres, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ir gatavi šķirot tekstilijas, bet vēl ir jāpilnveido zināšanas, kā to pareizi darīt, jo tikai puse no savāktā materiāla derēja otrreizējai pārstrādei. Pārējais nonāca poligonā vai tika sadedzināts.

 

"Sadzīves atkritumu apjoms Latvijā tiek lēsts apmēram 800 000 tonnas, kas nāk no mājsaimniecībām. Tekstila atkritumi veido 3-5% no šiem mājsaimniecību atkritumiem. Tie ir apmēram 30 tūkstoši tonnu, kas katru gadu nonāk atkritumos," Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis teica, ka lauvas tiesu Latvijā ieved lietotu apģērbu.

"Tiek ievesti no Vācijas, Anglijas. Tādā ziņā esam daudz sliktākā situācijā, jo tas, ko mums atved, ir jau kaut kad lietots. Kad mēs vēl sašķirojam, sanāk "second hands".

Piemēram, Norvēģijā tikai 1% no visiem apģērbiem ir otrreizējā lietošanā. Dānijā 12%, bet Latvijā ap 30-40% mēs velkam mugurā to, kas jau kādam citam ir bijis mugurā. Latvija zināmā mērā priekš citām valstīm ir sava veida atkritumu izgāztuve," klāstīja Zakulis.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts stāstīja, ka uzņēmums iecerējis palielināt tekstiliju savākšanas konteineru skaitu. "Šobrīd esam investējuši nedaudz mazāk par 50 000 eiro," sacīja Aizbalts.

Šogad "Eco Baltia vide" paredzētas vēl brangākas investīcijas, nekā līdz šim.

"Lai tā infrastruktūra attīstītos vairāk, jo tā ir diezgan dārga. Tomēr vajadzēs skatīties uz ražotāju atbildību. Tie, kas šīs tekstilijas liek tirgū, viņi cenā iekļauj savākšanu. Un, ja šāda ražotāju atbildība tiks ieslēgta Latvijā, ko paredz arī Eiropas direktīva, tad infrastruktūras attīstība ir dažu gadu jautājums. Ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā šķirot šos materiālus būs ērti," teica Aizbalts.

Latvija iecerējusi būt gatava tekstiliju savākšanā jau 2022. gadā. Zakulis stāstīja, ka, piemēram, Francijā šāda sistēma darbojas un tur uz 1500 iedzīvotājiem ir viens konteiners. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu nepieciešami apmēram 833 punkti.

"Mēs arī esam parēķinājuši, cik šāda sistēma maksātu. Tas ir apmēram kopumā, lai izvietotu konteinerus un mūsdienīgu šķirošanas centru - 2 miljonu eiro investīcijas. Tas, protams, ilgtermiņā ir jāsedz tiem ražotājiem un tirgotājiem, kas šīs tekstilijas realizē Latvijas tirgū.

Tieši tāpat kā tas ir par iepakojumu, elektroniku, videi kaitīgām precēm. Katrā ziņā apsaimniekošanas maksa ir ļoti, ļoti niecīga. Pircēji to pat nepamanīs pērkot," sacīja Zakulis.

"Protams, ka ar konteineru nolikšanu tā problēma nav atrisināta," uzsvēra nevalstiskās organizācijas "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

"Ja mēs skatāmies uz visas pasaules modes industrijas radīto produktu apjomu, tad 73% nonāk atkritumos. Šo konteineru mērķis ir samazināt šo procentu un padarīt iespējamus citus pārstrādes vai atkal lietošanas veidus. To tad arī šis projekts ir pilotējis. Ir vajadzīga sistēmas un likumdošanas maiņa valsts pusē. Tas, ko šī pilotprojekta ietvaros dara šis uzņēmums un Latvijas Zaļais punkts. Šobrīd tas nekādā veidā netiek ekonomiski segts, lai tam nebūtu zaudējumu," klāstīja Akule.

Viņa teica: lai Latvija 2025. gadā izpildītu Eiropas Savienības prasību attiecībā uz tekstila savākšanu, ir nepieciešams panākt, ka tekstila ražotāji un pārdevēji ir šīs savākšanas sistēmas līdzmaksātāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt