Piesārņoto teritoriju atveseļošanai traucē gan augstās izmaksas, gan īpašumtiesību jautājumi

Vairāk nekā 3,5 tūkstoši vietas Latvijā ir piesārņotas vai potenciāli piesārņotas. Tās iekļautas vienotā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veidotā reģistrā. Vairums no šīm vietām nav izpētītas, attiecīgi nav zināms, cik tās ir bīstamas un kādu apdraudējumu rada vai var radīt videi, tostarp arī cilvēku veselībai. Latvijas Radio pētīja, kā šīs piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas nonāk reģistrā, kādi tam cēloņi, kā tās tiek apzinātas un vai notiek darbi, lai piesārņotajās vietās  veiktu izpēti un sanāciju.

ĪSUMĀ:

Lai iepazītos ar piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izvietojumu, ir jāienāk Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā, kur atrodams gan šo vietu reģistrs, gan karte. Šobrīd te ir redzami pāri par 3,5 tūkstošiem šādu vietu, stāsta centra ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars: "Šī ir informācija, kas savākta 2003. - 2004. gadā, kad notika pirmā šo piesārņoto un potenciālo vietu apzināšana, turpmākajos gados tā vēl tika papildināta un dati aktualizēti. Pērn tika palaistas arī mobilās aplikācijas, un ikviens savā mobilajā, ienākot LVĢMC mājaslapā, var redzēt kur parādās tie punkti, kur ir piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas."

Vairāk nekā 3500 vietas Latvijā ir piesārņotas vai potenciāli piesārņotasSilvija Smagare

    Latvijas Radio izvēlas apmeklēt vienu no Latgales novadiem - Daugavpils novadu, kas ir gan teritoriāli liels, gan atrodas tuvu lielai un industriālai pilsētai, kuru šķērso auto maģistrāles un vilcienu satiksmes tīkls. Novadā vēl saglabājies un pārņemts arī padomju un kolhozu laika mantojums. Braucienā Latvijas Radio dodas ar Valsts vides dienesta (VVD) Daugavpils reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles sektora vadītāju Gunu Noviku.

    Daugavpils novadā 59 potenciāli piesārņotas vai piesārņotas vietas

    Daugavpils novadā LVĢMC potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu reģistrā reģistrētas 59 vietas. "Šajā sarakstā ir objekti, kuros ir jau zināma informācija par piesārņojumu un būtu  veicama izpēte, un tad arī, ņemot vērā izpētes rezultātus, plānojama sanācija. Daļā objektu pastāv piesārņojuma risks, bet nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu piesārņojuma apjomu - vairākas  bijušās degvielas glabātuves, bijušās minerālmēslu un pesticīdu noliktavas, slēgtās sadzīves atkritumu izgāztuves, katlu māju kurināmā uzglabāšanas saimniecības, piemēram, bijušās Višķu profesionālās vidusskolas teritorija, Kalkūnu  katlu mājas mazuta saimniecība, dūņu lauki ''Križi'', naftas bāze "Zaļumi", bijušās militārās bāzes „Lociki” teritorija u.c.," stāsta Novika.

    Likums "Par piesārņojumu" nosaka nosacījumus piesārņoto vietu izpētei un sanācijai, savukārt uz šā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā piesārņotās vietas apzina un reģistrē. Potenciāli piesārņota vieta ir vieta vai objekti, kuros, pēc nepārbaudītas informācijas, varētu būt konstatēts  piesārņojums. Savukārt piesārņota vieta - vieta vai objekti, kuros monitoringa rezultāti jau ir uzrādījuši piesārņojumu.

    Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzina un sākotnēji izvērtē pašvaldība sadarbībā ar VVD. Vietu apzināšana notiek apkopojot dažādos informācijas avotos pieejamos datus par veiktajiem pētījumiem; notikušajām saimnieciskajām darbībām, kuras varētu būt ietekmējušas  vides kvalitāti; piesārņojuma apjomu un bīstamību.

    Pašvaldība sniedz informāciju par zināmajām piesārņotām vietām VVD reģionālajai vides pārvaldei (RVP), savukārt RVP šo informāciju apkopo un iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Pēc piesārņotas vietas reģistrācijas reģistrā pašvaldība nosaka ierobežojumus teritorijas plānojumā. Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi. Lai izvērtētu, vai objektā nepieciešami sanācijas darbi, pirms tam ir veicama teritorijas izpēte.

    Višķu "Kuveita" joprojām nepētīta nesakārtoto īpašumu dēļ

    Piemēram, agrāko  Lociku  lidlauku, kas tagad ir pamests un tukšs, un nav radis sev investoru, padomju laikos izmantoja kā militāro aviācijas bāzi un civilo lidostu. Izpēte tajā nav veikta, taču, visticamāk, gruntī ir nonākusi degviela un citas ķīmiskas vielas. Savukārt par "Kuveitu" Višķu iedzīvotāji iesaukuši vietu, kur vēl no padomju laikiem, kad te darbojās Višķu sovhoztehnikums, izvietotas divas mazuta tvertnes, kuras sasniedz trīsstāvu dzīvojamo māju augstumu.

    "Tā ir sava veida tāda Višķu tehnikuma industriālā zona. Šeit kādreiz atradās vecā katlumāja, vēl var redzēt tās skursteni. Un šai katlumājai tika izbūvēta mazuta saimniecība, tās ir tās divas tvertnes. Cik liels apjoms tur glabājas, nav zināms, faktiski tās ir tukšas, kaut kas palicis apakšā, bet lielākais piesārņojums ir valnī apkārt šīm tvertnēm. Tas ir tas vēsturiskais mantojums," klāsta Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.

    Līdzās bijušā Višķu sovhoztehnikuma vecajām saimniecības ēkām saimnieko Roberts. Viņš nekādas problēmas nesaskata. Tieši blakus dzīvojamo māju nav, taču netālu – 500 metru attālumā - ir sociālās aprūpes iestāde, Malnavas koledžas filiāle, netālu arī ūdenstornis. Pagaidām analīzes neko sliktu nav uzrādījušas, apliecina pagasta pašvaldības aģentūras „Višķi” vadītājs Valentīns Šnitko. "Divreiz gadā ņemam analīzes, nekādu problēmu ar dzeramā ūdens kvalitāti nav bijis no mūsu urbumiem. Domāju, ka zem šīm tvertnēm ir māla slānis, kas norobežo nokļūšanu dziļi zemē, jānovāc laikam tikai tā virsējā kārta," pauž Šnitko.

    Reģistrā šis objekts tika iekļauts 2005. gadā, bet RVP pastiprinātā uzmanības lokā nonāca pirms vairākiem gadiem, stāsta Novika. "2016. gadā tika konstatēti nelegāli šo mazuta tvertņu bojājumi. Pašvaldība tad operatīvi veica neatliekamos pasākumus un novērsa mazuta noplūšanu un nepiederošo peronu piekļuvi šai teritorijai. Mēs savukārt saskaņojām ar pagasta pārvaldi pasākumu plānu par šīs vietas izpēti," norāda Novika.

    Tieši nesakārtoto zemju īpašumu dēļ, kā stāsta pārvaldes vadītājs, nekāda izpēte un vides sakārtošana šajā objektā nav notikusi. "Visa šī saimniecība savā laikā bija ielikta valsts rezerves zemju fondā,  un šīs zemes pašvaldībai kļuva piekritīgas pagājušajā gadā, šķiet, oktobrī, kad mainījās likums, un mēs varējām pārņemt šīs zemes savā īpašumā un veikt tos darbus, lai sakārtotu šo teritoriju. Tagad mēs esam šīs saimniecības mantinieki,  un šī piesārņotā vieta atrodas teritorijā,  un mēs esam par to atbildīgi, tāpēc arī sākām veikt izpēti," stāsta Proms.

    Latvijā ir ievērojams skaits vietu ar vēsturisko piesārņojumu, kura radītāji - visbiežāk uzņēmumi - vairs nepastāv, kā arī nav tieša to saistību un pienākumu pārņēmēja. Tad par šāda piesārņojuma likvidēšanas izmaksām jāuzņemas atbildība zemes īpašniekam. Lēmums  par šīs teritorijas izpēti pieņemts februārī Daugavpils novadā domē. Izpēte un sanācija gulstas uz pašvaldības pleciem, un tas, kā atzīst novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, nebūs lēts pasākums. "Vismaz 10 tūkstoši maksās izpēte, būs nepieciešami vairāki urbumi, tad sāksies projektēšana, un tad paši darbi, kas var maksāt pat ap pusmiljonu eiro," uzsver Kucins. Saskaņā ar prognozēm šīs teritorijas izpēta Višķos prasīs vismaz pusgadu, tad sekos projektēšana, un tikai tad varētu sākties pati vides sakārtošana.

    Augstās izmaksas bieži vien ir šķērslis piesārņoto vietu sanācijas uzsākšanai

    Būtībā par šo padomju laika sovhoztehnikuma mantojumu maksās šodienas nodokļu maksātāji. Pārsvarā tieši pašvaldības arī ir tās, kas iesaistās reģistrā iekļauto vietu apzināšanā un sanācijā. Nopietnāka apjoma naftas bāze Maļinovas pagastā Zaļumos atrodas dziļi mežā un ir privāta komersanta īpašumā. Taču, kā vairumā gadījumu, privātajam sektoram līdzekļu šiem sanācijas darbiem pietrūkst, saka Novika.

    Līdz ar vietām, kas iekļautas potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu reģistrā ir arī tādas, kas tur nav iekļautas, bet kur notikušas smagas transporta avārijas, kā piemēram dzelzceļa avārija 2012. gada janvārī, kad Naujenes pagasta Kraujas ciemā izlija gandrīz 200 tonnas ķīmisku vielu. Šīs avārijas sekas par pašu līdzekļiem likvidē ''Latvijas dzelzceļš''.

    "Mēs esam ieguldījuši jau vienu miljonu eiro. Kopš 2012. gada šajā teritorijā VAS „Latvijas dzelzceļš” ik gadu veic sanācijas un vides monitoringa darbus. Tā bija nopietna avārija, izlija tehniskais šķīdinātājs, un toreiz darbus dalījām divās kārtās - neatliekamie darbi - savākšana, atsūknēšana, monitoringa un novērojumu aku uzstādīšana. Un otrā daļā bija grunts un gruntsūdeņu  attīrīšana. Pagājuši jau septiņi gadi, bet mēs joprojām monitorējam stāvokli. Un šobrīd jau var secināt, ka vairāk nekā 90% vidē nonākušā piesārņojuma ir savākta. Tomēr joprojām jāturpina uzraudzīt teritoriju. Ja būtu pieejams kāds fonds, tas noteiktu atslogotu veicamos darbos, kas ir ļoti dārgi," stāsta uzņēmuma vides pārvaldības daļas vadītājs  Kārlis Dreimanis.

    Pavisam netālu, dažu simtu metru attālumā no šīs vietas, ir Kraujas ciema apdzīvoto māju rajons. Iedzīvotāji atceras avāriju, seku likvidāciju, taču, tieši pateicoties operatīvajiem sanācijas darbiem, nekādu ekoloģisko kataklizmu nejūt. Iedzīvotājiem ir centralizētā dzeramā ūdens padeve, pie mājām izrakti dīķi, bet siltumnīcas tiek laistītas ar šo ūdeni.

    Kāds īpašs finanšu instruments, ko varētu izmantot piesārņoto vietu gan izpētei, gan sanācijai, Latvijā nav pieejams, taču padomā ir iespēja, kā palīdzēt vismaz pašvaldībām. "Ministrija šobrīd plāno  no divpusējā  palīdzības instrumenta, kas mums ir sadarbībā ar Norvēģiju, tuvāko pāris gadu laikā ieguldīt 10 miljonus eiro piesārņoto vietu sakārtošanai. Tās būtu dažas vietas, kur ir nopietni apdraudējumi gan piesārņošana nokļūšanai tālāk videi, gan arī cilvēkiem. Atklāta konkursa veidā būs iespēja pieteikties finansējuma saņemšanai. Nosacījumi vēl nav sagatavoti. Mēs domājam, ka tās varētu būt pašvaldību vai valsts pārziņā esošas teritorijas, kur tiešām piesārņojuma izplatības riski ir diezgan augsti," atklāj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vietniece Alda Ozola.

    Piesārņoto vietu reģistru sagaida pārmaiņas

    Vēl viena vēsturiski piesārņota teritorija Daugavpils novadā, kur ilgstoši uzglabājas 86 750 kubikmetru notekūdeņu dūņu, ir dūņu lauki "Križi”. Teritorijā atrodas Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu uzglabāšanas dīķi, bijusī Daugavpils pilsētas sadzīves un ražošanas atkritumu izgāztuves teritorija. Izgāztuve tika slēgta 1998. gadā, bet dūņu izvešana uz dūņu laukiem tika pārtraukta 2012. gadā. Dūņu laukus apsaimnieko SIA "Daugavpils ūdens", savukārt izgāztuves teritorija atrodas Daugavpils novada pašvaldības valdījumā.

    „Daugavpils ūdens” meklē finansējuma avotus, lai varētu veikt šo lauku rekultivāciju un, iespējams, tas varētu būt tas gadījums, kad ar alternatīvu - fitoremediācijas metodi  jeb attīrīšanu ar augiem, sastādot kārklus vai saulespuķes - objekts vairs nebūtu potenciāli piesārņoto un piesārņoto  vietu reģistrā. Arī pašu reģistru, kurā iekļauti gandrīz 3,5 tūkstoši vietu, no kurām ap 250 jau ir atzītas par piesārņotām, gaida pārmaiņas.

    Esošie dati ir novecojuši  un neatklāj patieso ainu. "Protams, realitātē to vietu skaits varētu būt krietni savādāks, nekā tas, kurš iekļauts šajā datu bāzē. Daļā no tām vietām piesārņojums ir vai nu jau aizplūdis, vai notikusi pašattīrīšanās, ja tur ir bijusi kāda neliela noplūde. Taču noteikti ir vietas, par kurām valsts rīcībā nav informācijas, tās lielākoties  ir gadu desmitiem vecais vēsturiskais mantojums," saka Ozola.

    Šobrīd šo jomu regulē divi likumdošanas akti – "Likums par piesārņojumu" un 2001. gadā izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tiek izstrādāti jauni “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas noteikumi”, kas  paredz izmaiņas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistrā. "Dotajā brīdi noteikumi ir izstrādes procesā, šobrīd notiek konsultācijas starp visām iesaistītajām ministrijām un institūcijām. Ceram, ka šogad šie MK noteikumi tiks pieņemti un mēs varēsim šo reģistru pilnvērtīgi ieviest dzīvē. Kad tiks nodrošināta elektroniskā datu aprite, izmaiņas varēs elektroniski  izdarīt katra pašvaldība atsevišķi, kad  apstiprina reģionālā  vides pārvalde, tad šie dati jau kļūst publiski," norāda Cakars.

    Šīs jomas sakārtošanai un arī jaunajai stratēģijai  piesārņotu un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībā būtu jābalstās uz sadarbību starp pašvaldību, zemes īpašnieku un reģionālo vides pārvaldi. Tā, lai neviens no iesaistītajiem nesaredzētu piesārņotās vietas un to pārvaldību kā bubuli, no kura jābaidās, uzsver likumprojekta veidotāji. Piesārņotu vietu ir daudz, un pārsvarā tās vēl ir padomju un kolhozu laiku vēsturiskais mantojums - mazuta tvertnes, naftas bāzes, militārie objekti, pesticīdu noliktavas un atkritumu izgāztuves. Bieži vien potenciāli piesārņotas vietas atrodas tādās pilsētu vai ciematu centru teritorijās, kurām ir ekonomiskais potenciāls un kurās varētu īstenot sekmīgus pilsētvides attīstības projektus. Situācijas skaidrība ceļ īpašuma vērtību, bet izpētes rezultātā var atklāties, ka vieta nemaz vairs nav piesārņota un nav nekādu apgrūtinājumu tās ekspluatēšanā.

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti