Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Šoks: ārzemnieks, kurš deklarējies jūsu īpašumā!

Baltijas jūras zivis - bīstamas veselībai!

Piesārņojuma dēļ ar Baltijas jūras lašu un mencu ēšanu iesaka neaizrauties

Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām, turklāt gandrīz sestā daļa ir mirusi. Zinātnieki pauduši bažas ne tikai par zivju daudzumu jūrā, bet arī kvalitāti. Jo zivs plēsīgāka un vecāka, jo lielāka iespēja, ka tā būs piesārņota ar kaitīgiem metāliem un citām vielām. Tāpēc mērenība būtu jāievēro ar Baltijas jūras lašu un mencu ēšanu.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīst, ka no dažām Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm vajadzētu izvairīties – no Baltijas jūras lašiem un mencu aknām. “Šie būtu tie divi produkti, no kuriem vajadzētu izvairīties. Un mencu aknas nelietot vispār, jo tur dioksīnu norma pilnīgi noteikti ir pārsniegta, kā arī tur ir citas kaitīgas un nevajadzīgas vielas. Bet attiecībā uz Baltijas jūras lašiem – ja tos ļoti gribas, lietot jaunus, neliela izmēra lašus svarā līdz četriem kilogramiem,” iesaka PVD vecākais eksperts Andris Vaiders.

Arī Latvijas hidroekoloģijas institūta pētniece Rita Poikāne norāda uz Somijas vides dienests pētījumā atklāto: “Dzīvsudraba un dioksīna dēļ viņi nerekomendē Baltijas jūras zivis pārtikā nelietot grūtniecēm, maziem bērniem. Viņi gan vairāk runā par savu teritoriju.”

“Pārlieku satraukumam nav pamata, jo latvieši vispār nav lieli lašēdāji, ļoti iespējams, ka finansiālo apsvērumu dēļ. Jā, piemēram, Zviedrijā ir ieteikums grūtniecēm neēst lasi biežāk kā dažas reizes gadā. Tur ir cita situācija, tur to lasi cilvēki biežāk ēd ikdienā,” stāsta Pasaules dabas fonda pārstāve Elīna Kolāte.

Tiesa gan, Latvijā tirgotavās Baltijas lasis ir reti sastopams, lielākoties tiek tirgots Norvēģijas lasis, kas atšķiras ar savu spilgto krāsu. Arī mencu aknas nāk no Norvēģijas. Tomēr, ja uz šķīvja gadās mūsu jūras lasis vai mencu aknas, tad ir iespējams apēst virkni ķīmisko savienojumu.

“Uz šo brīdi bīstamākās organiskās vielas ir dioksīni un polibromētie bifinili. Tie ir liesmu slāpētāji, ko ievest Eiropas Savienības dalībvalstīs it kā nevar, bet tos ieved ar aprīkojumu. Piemēram, kompjūtera detaļās, lai kompjūters deg nevis ar atklātu liesmu, bet sagruzd. Izmanto arī kokmateriālu apstrādāti,” stāsta pētniece Rita Poikāne.

Arī intensīvās lauksaimniecības ietekmē apkārt Baltijas jūrai savairojušās aļģes, kuru dēļ cilvēkiem pat neiesaka peldēties, bet zivīm jau izvēles nav.

“Galvenais iemesls, kāpēc to aļģu ir tik daudz, ir lauksaimniecība. Par 60-70% tā ir lauksaimniecības atbildība. Tas notiek pavisam vienkārši: zemnieks uz lauka uzliek minerālmēslus, lai, piemēram, kartupeļi labi augtu, kas, protams, ir ļoti labi. Bet tad uzlīst lietus, un šī mēslu zupa aizplūst uz grāvi, ezeru, upi, jūru,” skaidro Dabas fonda pārstāve.

Vēl zivju vēderos nonāk mūsu pašu izmētātie atkritumi, sadzīves priekšmeti un milzīgs daudzums plastmasas maisiņu, kas viļņojas Baltijas jūrā. “Mēs redzam – ir plastmasas gabaliņi zivju vēderos. Jaunākie pētījumi, kas veikti Baltijas jūrā zviedru krastā, [uzrāda] tādu modernu lietu kā mikroplastmasa. Tā nāk no kosmētikas un plastmasai lēnēm sadaloties. Zivis uzņem bezvērtīgu pārtiku, un, izdaloties toksīniem, zivīm mazinās baiļu sindroms. Un tā vietā, lai bēgtu no plēsējiem, mikroplasmasa veicina bezbailību un mirstība ir pat četras lielāka nekā dabā novērots,” saka institūta “Bior” jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups.

Labā ziņa gan tāda, ka brētliņas, siļķes, reņģes, plekstes un citas jūras zivis var ēst droši, bet mērenība jāietur, baudot Baltijas jūras lasi un mencu.

Tieši šīs plēsējzivis ar lielāku tauku saturu ir daudz uzņēmīgākas pret jūras piesārņojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt