Saimnieks Guntis Rudzītis no Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta šoruden piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu - vilki likvidēja vai ceturtdaļu viņa piemājas saimniecības ganāmpulka:
“Septembra vidū ganāmpulkam uzbruka vilki. Nemāku teikt, vai tas bija viens vai vairāki plēsēji, jo ganāmpulks, ko es apsekoju trīs reizes nedēļā, atradās nomaļā vietā, citā īpašumā. Vilki tur darbojās kādu laiciņu un kopumā nokoda un saplosīja 21 aitu. Bēdīgi, protams, bēdīgi. Visbēdīgākais ir tas, ka par aitām tika maksāta laba nauda. Tās bija tīršķirnes aitas - Latvijas tumšgalves, kas pirktas no šķirnes saimniecībām. Summa jau diezgan liela beigās sanāk, bet daba reizēm paņem savu uz mūsu vājības vai neuzmanības rēķina.”
To, ka vilku pierobežā kļuvis vairāk, apliecina arī vietējie mednieki. Pētera Belinska vadītais mednieku kolektīvs medī Nautrēnu pusē, un Pēteris atklāj, ka aizvien vairāk vilku nāk no Krievijas, jo šaipus robežas, cenšoties saglabāt dzīvnieku daudzveidību, mednieki savās teritorijās piebaro dzīvniekus. Taču, kur zvēri, tur arī vilki.
“No Vientuļiem piezvanīja -- dienas laikā 17 vilku liels bars pārgājis no Krievijas uz mūsu medību laukiem. Tagad arī dēlam no Krievijas puses paziņas zvanījuši un izstāstījuši, ka taipus robežas bijušas vilku medības un 10 vilki nošauti. Pleskavas apgabalā vilku ļoti daudz un viņi nāk arī pie mums,” stāsta Belinskis.
Šogad mednieki izsecinājuši, ka mazie vilcēni ir ļoti labā formā, bet aļņu teļu skaits ir krasi samazinājies. Tam par iemeslu varētu būt vilki, kuri medījot baros, var nogāzt arī pieaugušu alni, nerunājot jau par teļu.
“Visi brīnās, ka aļņu teļu šogad mazāk. Zemnieki, kuri apstrādā laukus, stāstīja, kā rapša tīruma vidū vilki izdzen teļu un tikai kauli paliek. Vilkam diennaktī vajag 4,5 kilogramus gaļas un jānoskrien 50 kilometri, tad viņš ir labā formā. Savukārt aitas vilkus no laika gala pievelk kā magnēts. Tilžas pusē ap četriem pēcpusdienā vilki pāri divmetrīgajam žogam aplokā tikuši. Strādnieki redzēja, kliedza, bet neko izdarīt nevarēja.”
Austrumlatgales virsmežniecības medību inženiere Lorija Pozņakova stāsta, ka pierobežā iedzīvotāji aizvien biežāk ziņo par redzētiem vilkiem, taču precīzas informācijas par vilku uzbrukumiem mājlopiem nav, jo par to dienests ne vienmēr tiek informēts:
“Pagājušajā medību sezonā Latvijā kopumā ir saņemti 18 ziņojumi par vilku uzbrukumiem mājlopiem, bet šajā medību sezonā ziņojumu skaits ir pieaudzis līdz 29 un no tiem 28 gadījumos kā uzbrucējs konstatēts vilks.”
Daudzās Eiropas Savienības valstīs, kur saglabājusies vilku populācija, par vilku nodarītajiem zaudējumiem lauksaimnieki saņem kompensācijas. Latvijā šādas prakses pagaidām nav. Lai pierādītu plēsēju nodarītos posta darbus un panāktu šādu atbalstu arī mūsu saimniecībām, Valsts meža dienests no šā gada uzbrukumu upuriem veic DNS analīzi. Tas nepieciešams, lai noteiktu, ka, piemēram, aitu ir saplosījis tieši vilks, nevis kāds cits dzīvnieks.
“Valsts meža dienests aicina par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem ziņot uzreiz, tiklīdz tiek konstatēti uzbrukumi. Pretējā gadījumā nav dokumentāla pamatojuma, kas nākotnē noderētu, lai saņemtu kādu atbalstu ganāmpulku aizsardzības veikšanai vai arī kompensācijai,” skaidro Pozņakova. ''Tāds ir mērķis – reģistrēt precīzu informāciju, un, uzturot reģistru, mēs varēsim pierādīt, ka to plēsēju skaits ir pietiekami liels un viņi apdraud mājsaimniecību ganāmpulkus, un tādā gadījumā būs iespējams saņemt arī kompensācijas.”
Lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu Valsts meža dienesta nosaka katru gadu. Vilku medību sezona ilgst no jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par nākamā gada 31. martu. Šajā medību sezonā visā Latvijā atļauts nomedīt 280 vilkus.
