ĪSUMĀ:
- Jāņa Kronberga mājsaimniecībā saules paneļi darbojas teju visu gadu, nepatērēto enerģiju viņš pārdod.
- Mājsaimniecības lieko enerģiju var pārdot vai uzkrāt, dodot izmantošanai kopējā tīklā, taču, ja neiztērē uzkrājumu līdz aprīlim, tas tiek dzēsts.
- Neiztērēto enerģiju var glabāt arī baterijās, bet tad sistēmas izmaksas ir divas vai trīs reizes lielākas.
- Saules enerģijas baterijas atmaksājas mājsaimniecībām, kur nepastāv elektrotīklu pieslēgums.
- Pētnieks: Saules enerģijas izmantošana ir ilgtermiņa veselīgas sabiedrības un klimata, nevis atsevišķu zaļo aktīvistu interesēs.
Kronberga mājsaimniecības vidējais enerģijas patēriņš mēnesī ir ap 600 – 640 kilovatstundas. “Jau ceļot māju, zināju, ka man būs saules paneļi, jo, investējot naudu, es līdzekļus nevis lieki iztērēšu, bet ilgtermiņā atgūšu,” stāsta Kronbergs.
Ja vēlreiz būtu jāpieņem lēmums par paneļu uzlikšanu, vīrietis divreiz nedomātu un rīkotos tāpat – vajadzīgās dokumentācijas sakārtošana bijusi vienkārša, paneļus meistari uzstādījuši vienas dienas laikā, un nekāda apkope divu gadu laikā neesot bijusi vajadzīga.
Kronbergs stāsta, ka paneļi strādā teju visu gadu:
Tiklīdz ir nedaudz gaismas, enerģija tiek ražota un man tā nav papildus jāiegādājas. Pat ja ir apmācies laiks, ultravioletais starojums tiek cauri, un elektrība tiek ražota.
Taču mainās saražotais daudzums - tā var būt puskilovatstunda vai septiņas.” Ik pa brīdim enerģiju nākas iegādāties no kopējā tīkla.
Lai ieguvums no saules paneļiem būtu lielāks, mājsaimniecībā tika mainīti ikdienas paradumi, elektrību vairāk tērējot pa dienu, kad tā tiek ražota, un mazāk diennakts tumšajās stundās, kad ražošana nenotiek. “Tas viss palīdz ietaupīt,” saka Kronbergs.
Pavasarī saules paneļi ražojot efektīvāk nekā vasarā, jo tiem vajag ne tikai spilgtu gaismu, bet arī vēsāku laiku. “Karstā laikā paneļi vairāk pārkarst un kļūt mazāk efektīvi. Ja ir sniegota ziemas diena, kad spīd spilgta saule un paneļi nav apsniguši, tiek saražotas septiņas astoņas kilovatstundas,” pieredzē dalās Kronbergs. Visu saules paneļu saražoto enerģiju, ko mājsaimiecības vajadzībām neiztērē, viņš pārdod.
Lieko enerģiju var pārdot vai aizdot
Ar iegūto enerģiju Latvijā var rīkoties divejādi, skaidro elektronerģijas tirgotāja “Enefit” valdes loceklis Krists Mertens: “Viena iespēja ir neto norēķins, kad elektroenerģija, kas tiek saražota no saules dienas laikā, ja to nepatērē, tiek nodota atpakaļ tīklā un uzkrājas kā virtuālā bankā. Pēc tam vakarā vai ziemas periodā enerģiju var ņemt atpakaļ. Otra iespēja ir saražoto elektroenerģiju, kas nav nepieciešama tūlītējai lietošanai, pārdot par līgumā norunāto cenu.”
Tiesa, ja uzkrātā enerģija netiek izmantota līdz aprīlīm, uzkrājums tiek nodzēsts. Mertens uzskata, ka neto norēķina sistēma Latvijā ir ļoti primitīva un tirgus regulējums nemotivē uzstādīt saules paneļus.
Vienlaikus saules paneļu sistēmu cena pēdējos gados ir strauji kritusies – par 50 līdz 80 %, norāda Mertens. Tas vairojis interesi no potenciālo uzstādīju puses. Galvenais tirgus šobrīd ir lielās mājsaimniecības. “Pamatā privātmājas, jo nav nepieciešama savstarpēja īpašnieku vienošanās, kāda ir vajadzīga daudzdzīvokļu mājās. Ir arī juridisko personu segments, kur interese ir liela, bet praktisku darbību maz,” stāsta “Enefit” pārstāvis.
Sistēmas ar baterijām – pat trīsreiz dārgākas
Mājsaimniecībām pastāv arī iespēja būt pilnīgi neatkarīgām no kopējā tīkla, papildus saražoto enerģiju uzkrājot ar bateriju palīdzību, nevis pārdodot. Šis risinājums gan nav īpaši populārs, jo ievērojami sadārdzina kopējās sistēmas izmaksas un attiecīgi tās atmaksāšanās laiku. “Ja vēlamies uzstādīt saules enerģijas sistēmu ar baterijām, jārēķinās, ka kopējās izmaksas sadārdzināsies divas trīs reizes. Turklāt baterijām jāparedz atbilstoši uzglabāšanas apstākļi,” skaidro Mertens.
LU pētnieks Felcis norāda, ka šādas sistēmas var būt piemērotas mājsaimniecībām, kur nepastāv elektrotīklu pieslēgums. “Tādas vietas joprojām pastāv.
Piemēram, draugam Skrundas novadā piedāvāja uzstādīt elektrotīklu pieslēgumu par 60 000 eiro. Viņam daudz lētāk sanāk uzstādīt bateriju sistēmu,” stāsta pētnieks.
Felcis pauž, ka daļu no šādu sistēmu izmaksām var mazināt, apmācot cilvēkus, kā tās saslēgt kopā. Pētnieks šobrīd darbojas Lauku atbalsts dienesta atbalstītā projektā, kur cilvēki tiek mācīti veidot saules paneļu bateriju sistēmas. “Šobrīd tiek izveidota arī rokasgrāmata ar aprakstu, kā to pašiem izdarīt ar salīdzinoši vienkāršām zināšanām. To visu konsultē Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs un pētnieks,” stāsta Felcis.
Jāpāriet no entuziasma uz valsts virzību
Lielākais pluss šādu sistēmu uzstādīšanai ir tas, ka cilvēki ļoti mērķtiecīgi sāk pievērst uzmanību savam enerģijas patēriņam, uzsver Felcis.
Saules enerģijas izmantošana ir ilgtermiņa veselīgas sabiedrības un klimata, nevis atsevišķu zaļo aktīvistu interesēs.
Tāpat pētnieks uzsver, ka ir nepieciešams mērķtiecīgs valsts atbalsts šādu sistēmu ieviešanai no valsts puses, kāds tas ir, piemēram, Vācijā: “Ja tas paliek tikai uz cilvēku pleciem, tas vienmēr būs entuziastu līmenī. Lai būtu pāreja no entuziasma uz vispārīgu valsts virzību, jābūt mērķtiecīgam un skaidram atbalstam.”
