Piemājas zoodārzā “Brieži” Dārta, Jurģe un Poģis brokastīs bauda desertu – Ziemassvētku egli. Skujas dzīvnieku ēdienkartē parādās pēc svētkiem. Šogad to ir īpaši daudz.
“Ir tā, ka sākam jau uztraukties, vai spēsim visas līdz pavasarim apēst,” saka “Briežu” saimniece Signe Utāne. Šogad viņa izplatīja sociālajos tīklos aicinājumu nemest egles ārā, bet vest dzīvniekiem.
“Vispār skujas satur ļoti vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas ar pretmikrobu un antibakteriālu iedarbību. Un ziemā skujās tā viela ir īpašā augstā koncentrācijā. Turklāt skujas ziemā ir sulīgākas un gardākās. Tāpēc arī dzīvnieki ar tiem labprāt mielojas,” skaidro saimniece.
Dzīvnieki apēdīs ne tikai eglīšu skujas, bet arī mizu. Egles garšo aitām, briežiem, labprāt tās ēd arī kazas, truši, jūras cūciņas, fazāni, pāvi un citi mājputni.
Dienā saimniecības dzīvnieki – kopā to ir ap 200 – apēd 10 kokus. Varbūt apēdīs vēl vairāk, jo saimniecībai LTV intervijas laikā pievienojas vēl divi kazlēni, kas piedzima pundurkazai Spuldzītei.
Taču ne visas egles der dzīvnieku barošanai.
“Briežu” saimniecībā pieņem tikai nesakaltušus Ziemassvētku kokus no Latvijas mežiem vai Latvijā audzētājiem.
“Pirms izsludināt šo pasākumu, ka mēs labprāt ēdam svētku eglītes, es apzvanīju visus lielākos mūsu Latvijas egļu audzētājus, kas bija pieejami internetā. Un iepriekš painteresējos, vai eglītes Latvijā netiek miglotas pirms svētkiem pret skuju nobiršanu. Visi kā viens man varēja apgalvot – Latvijā egles nemiglo un tās ir drošas dzīvniekiem,” stāsta Signe Utāne.