Kā stāstīja akcijas koordinators Agnis Bušs, šie novērojumi ir liels ieguvums ne tikai vērotājiem, bet arī zinātnei. Pagājušogad un šogad notiek datu vākšana Latvijas ziemojošo putnu atlantam, un šādā veidā ir iespējams noskaidrot, kādi putni Latvijā mitinās ziemas laikā un kurās vietās katra no sugām ir sastopama.
Šīs akcijas laikā ir saņemti ziņojumi par 60 putnu sugām. Labs rezultāts ir tad, ja piemājas dārzā mīt aptuveni 20 sugas.
“Pie manas barotavas novērotas 12 sugas, bet šo skaitu var palielināt, dodot daudzveidīgu barību. Es dodu tikai saulespuķu sēklas un speķi – tie ir tikai divi barības veidi. Ja mēs dotu kaltētus augļus, svaigus ābolus, kas sagriezti uz pusēm vai četrās daļās, rozīnes, bērtu graudus, auzu pārslas, tad sugu skaits būtu daudz lielāks,” stāstīja Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Jautāts, ko drīkst un nedrīkst dot putniem ziemas laikā, Bušs atklāja, ka piemērots ir teju viss, kas nav sālīts, bagātīgs ar garšvielām vai bojāts.
“Dodot saules puķu sēkliņas, barotavā būs sastopamas lielās zīlītes, zilzīlītes un varbūt vēl kādi putniņi, bet, ja uzkārsiet speķi, tad būs ne tikai lielās zīlītes, bet arī, piemēram, dažādu sugu dzeņi: dižraibais dzenis, vidējais dzenis, pelēkā dzilna, mazais dzenis, sīlis,” skaidro Bušs. Ja barotavā tiks izliktas arī ogas vai augļi, piemēram, rozīnes, žāvēti pīlādži vai mežrozītes un āboli, tad mieloties noteikti nāks strazdi. Savukārt, ja barotava būs uz zemes, tad tā būs vieglāk pieejama arī šī gada putnam – laukirbei.
Jāsaka gan, ka putnu vērošanas iesācējiem ir jābūt uzmanīgiem, lai nesajauktu sugas, jo vairākas no tām ir sarežģīti atšķirt. Piemēram, pelēkā zīlīte un purva zīlīte ir teju vienādas, bet dziesma gan katrai sava. Lielisks palīgs ir putnu ceļvedis.
