Ārpus Rīgas

Šogad Kurzemē notikuši 566 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti meža dzīvnieki

Ārpus Rīgas

Iedzīvotāju aptaujas: cilvēki Latgalē neatbalsta azartspēļu vietu skaita palielināšanu

Piemājas dīķos mītošās zivis jāsagatavo ziemai

Piemājas dīķi jāsagatavo zivju izdzīvošanai ziemā

Lai zivju audzētājiem pavasaris neatnāktu ar skumjām ziņām par noslāpušām zivīm, piemājas dīķi ir jāieziemo, sagatavojot tos aukstajam periodam, sniegam un ledum. Dīķa ieziemošana jāsāk vēl pirms ledus cepures izveidošanās, tomēr, arī salam iestājoties, par zivīm dīķī ir jārūpējas. Kā ziemā parūpēties par zivīm savā dīķī, stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperts Raivis Apsītis.

''Dīķis ir tā kā mazdārziņš pie mājas, kurā cilvēks audzē zivis un kurā viņš, droši vien, gribētu, lai tās zivis pavasarī būtu dzīvas, pie labas veselības un turpinātu augt. Tātad droši vien pirmais, ko vajadzētu darīt rudenī, ja zivis turpinās dzīvot arī pa ziemu tajā pašā dīķī, - iespēju robežās izvākt no dīķa zāles ārā. Zāles, organiku. Iespēju robežās, jo zāle būs tā, kas pa ziemu sadalīsies, pūs un šajā pūšanas procesa rezultātā samazināsies skābekļa daudzums dīķi, kas var novest pie tā, ka zivis var nepārziemot vai slikti pārziemot,'' skaidro Apsītis.  Tas būtu pirmais, ko var izdarīt jau pirms ledus uzsalšanas. Un otrs ir, ka vēl var pļaut niedres, vilku vāles, kas aug dīķa malā. To darbu var darīt arī, kad uzsalis ledus ir. Uzsalis ledus virsū, stingrs un kārtīgs ledus, pa kuru var staigāt. Un, ja nesasnieg pārāk bieza sniega kārta, tad var ļoti labi pa ledu staigājot to nopļaut.''

Apsītis nepiekrīt, ka vilku vāles vajadzētu atstāt, jo ''pavasarī, ja tās nebūs nopļautas, tās tāpat kritīs iekšā dīķī un turpinās trūdēt. Ja audzē zivis un ar to nodarbojās, vajadzētu tās nopļaut un novākt.'' Tāpat dīķos, kuros audzē zivis, piemēram, karpas, nevajadzētu turēt ūdensrozes podos

''Zivis var sadalīt divās lielās grupās – siltumu mīlošās zivis un aukstumu mīlošās zivis. Aukstumu mīlošās ir foreles, pālijas, kuras arī pa ziemu barojas un kuras var arī pa ziemu barot, gan ne pārāk bieži. Teiksim, reizi 10, reizi 15 dienās. Siltumu mīlošās zivis pa ziemu praktiski netiek barotas – viņas kā lācis rudenī uzēd taukus un visu ziemu no tā iztiek. Un pavasarī, kad nokūst ledus, tad viņas atsāk barošanos,'' skaidro Apsītis. .


Ja ziemā tiek konstatēts, ka zivis slāpst un ka tām nepietiek skābekļa, tadd ir veidi, kā to risināt. '' Ja dīķi ziemo zivis, lai par viņām parūpētos un būtu droša sajūta, ka ar viņām viss ir kārtībā, tad daudzi zivsaimnieki šobrīd liek ūdenī aeratorus. Liek membrānas kompresoriņu dīķa malā un no tā iziet šļauciņa iekšā dīķī. Tur ir difuzors. Visu ziemu kompresors tiek darbināts un dīķī tiek laisti burbulīši iekšā. Tas difuzors nodrošina, ka dīķī visu ziemu ir neaizsalis āliņģis. Atkarībā no tā, cik jaudīgs būs kompresors, būs āliņģa izmērs. Tie parasti ir 5-20 kvadrātmetri. Difuzors nodrošina, ka, ja ir vaļējs āliņģis, no ūdens izdalās visi gaistošie, ķīmiskie savienojumu, kas ir ūdenī un kas papildu noārda skābekli. Pats difuzors arī bagātina ūdeni ar skābekli,'' klāsta Apsītis.

Bet pavasarī, kad ledus ir nokusis, vajag apiet ap dīķi, apskatīties, vai nav kādas beigtas zivis uzpeldējušas. Var arī nokaļķot ūdeni.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti