Viņš norādīja, ka dzīvnieki siro arī Jūrmalā, Ugālē un Liepājā, kā arī citur. No otras puses, viņš norādīja, ka mežacūkas ir ienākušas daudzās Eiropas pilsētās un Latvijā notiekošais nav unikāls gadījums.
Ozoliņš arī skaidroja, ka Rīgā mežacūkām ir laba vide: svaiga zāle, parkos pēc lietus daudz slieku, kā arī daudz puķu dobju. Tāpēc maz ticams, ka mežacūkas Latvijā barojas no atkritumiem.
Taču gan viņš, gan Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks uzsvēra, ka mežacūkas ir teritoriāls dzīvnieks. Līdz ar to plāns – mežacūkas noķert un izvest – var neizdoties, jo dzīvnieki var atgriezties Pierīgā vai Rīgā. Vēl vairāk – saprotot, ka Rīgā tās netiek izšautas, mežacūku populācija ap galvaspilsētu var palielināties. Turklāt paaudze, kas ir dzimusi Rīgā vai Pierīgā, visticamāk, tur arī paliks.
Barviks arī pauda pārliecību, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz Āfrikas cūku mēris nonāks līdz Rīgai un galu galā pārņems visu Latviju. Arī Zemgale un Kurzeme no cūku mēra neizvairīsies, jo slimība tur ienāks vai nu no Latgales vai arī Lietuvas.
Jau vēstīts, ka mežacūkas kļuva par problēmu Rīgā, tāpēc nolemts veidot Medību koordinācijas komisiju. Mednieki un citi eksperti aicināja ar risinājumiem nevilcināties, jo rudenī to risināt būšot sarežģītāk.
