Piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis tikko atgriezies no zvejas jūrā. Liepājas ostas piestātnē vīri ņem ārā no tīkliem apaļos jūras grunduļus. Šī zivs tagad piekrastes zvejniekiem ir lielākais loms.
„Tagad jau mēnesi zvejojam grunduļus un tikai grunduļus. Šīs zivis ir ļoti lielos daudzumos. Tā mums tagad ir pamata zivs. Ļoti strauji pārņēma visu piekrasti. Ziemā tā kaut kur pazūd dziļumā tā, ka nevar noķert, bet pusgadu ir pie krasta,” stāsta Oskars.
Šogad Liepājai pirmo reizi tika piešķirti specializēti tīkli, kas domāti tieši grunduļu zvejai, tāpēc arī sāka tos zvejot. „Mums ap tonnu ir dienā. Nemainās, kā tur ir vienā vietā, tā ir. Mēs ķeram ar maksimālā izmēra tīkliem, neskaitot, cik tur mazie ieziet cauri,” stāsta Oskars.
Ja reiz zivis ir tik lielos daudzumos, Liepājā sākuši domāt, kā un kur jūras grunduli realizēt. Piemēram, Latvijas zvejas produktu ražotāju grupai ir iespējas sasaldēt zivis un šādā veidā tās pārdot ārvalstu tirgos. „Zivs ir garšīga un ēdama. Mums ir pirmie pasūtījumi no Bulgārijas. Esam sasaldējuši pirmās desmit tonnas. Nosauksim to par pirmo izmēģinājuma partiju. Tad, ja izdosies, paveiksies un viņiem garšos. Ceru, ka šī lieta attīstīsies,” skaidro pārstāvis Igors Markuševskis.
Latvijā ir mēģinājumi grunduli pārstrādāt konservos, taču pagaidām par nopietnu šīs zivs pārstrādi runāt vēl nevarot. Valsts pētījumu programmas ietvaros jau otro gadu tiek pētīts, kā svešais ienācējs - apaļais jūras grundulis - ietekmē tradicionālās zivju sugas. Apaļā jūras grunduļa straujo izplatīšanos nevar vērtēt viennozīmīgi, uzskata BIOR Jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups: „Ir negatīvais, ko dara grundulis. Izēd gliemenes un citus barības resursus, bet ir arī pozitīvais. Grundulis ir labs barības objekts gan mencai, gan akmeņplekstei.”
Pētot svešo zivi, kas Baltijas jūrā ieceļojusi no Melnās un Kaspijas jūras, secināts, ka samazinājies mazo akmeļplekstu skaits. Zivs ir agresīva, tā ēd visu, īpaši nešķirojot, turklāt labi spēj pielāgoties jauniem apstākļiem. Nav apstiprinājušās bažas, ka invazīvā zivs apdraud citu zivju ikrus. „Mums ir veikti barošanās pētījumi. Ikrus mēs neesam redzējuši, varētu teikt, ka arī mazuļus viņi neēd,” stāsta Ustups.
Polijā apaļais jūras grundulis jau parādījies deviņdesmito gadu sākumā, vēlāk izplatījies pa visu Baltijas jūru. Pirmo reizi Latvijas piekrastē apaļo jūras grunduli noķēra Liepājā 2004.gadā: „Polijā šī zivs ir populāra, to makšķerē, mēģinājuši taisīt arī konservus. Varētu teikt, ka Latvija ir pirmrindniece komercnozvejas ziņā. Mums ir bijušas speciālas sanāksmes par šīm invazīvajām sugām. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur notiek komercnozveja.”
Latvijas zivju pētnieki uzskata, ka apaļo jūras grunduli vajadzētu zvejot vēl vairāk. Liepāja jau pērn lūgusi piešķirt papildus limitus apaļā jūras grunduļa ķeršanai. Vislielākās jūras grunduļa nozvejas pašlaik ir Jūrmalciemā un Liepājā. Tikmēr, kā apaļais jūras grundulis ietekmē Baltijas jūras zivju resursus, pētījumi vēl turpināsies.
