Meža īpašniekam Gintam Baueram pieder ap seši hektāri meža Amatas novada Drabešu pagastā. Egļu astoņzobu mizgrauzis pirmo koku viņa īpašumā apsēdis ap 2005. gadu un kopš tā laika ar kaitēkli cīņu arvien nav izdevies noslēgt. Mizgrauzis ir neliela vabole, kas barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs. Meža īpašnieks vērtē, ka ik gadu izzāģē vairākas kukaiņa nokaltētās egles.
Valsts meža dienesta speciālists Andis Purs skaidro, ka kaitēkļa izplatība Latvijā palielinājusies tieši pēdējos gados. Mizgrauži pamatā savairojas novājinātās egļu audzēs, kā tas šobrīd ir plūdu skartajās audzēs Madonas apkaimē un Lubānā.
Vietējie zinātnieki norādījuši, ka kaitēklis būtiskus draudus mežsaimniecībai pagaidām nerada. Tomēr situācija var mainīties, pastāvot vabolēm labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem. Zemkopības ministrija veido Rīcības plānu aizsardzībai pret mizgrauzi, ko plāno īstenot, sākot no 1. aprīļa. Plāns paredz informēt mežu īpašniekus par mizgrauža izplatību, kā arī aprīlī plānots sākt šī gada kaitēkļa monitoringu, norāda ministrijas speciāliste Rita Benta.
"Plānots izstrādāt vienkāršotu aptaujas anketu, kur katrs īpašnieks varēs, pēc anketas vadoties, pavērot savu mežaudzi, kur parādīts, kā izskatās tie bojājumi – skrejas un miltiņi, kas parādās egļu mizās no šiem kukaiņiem. Tāpat iesaistīsies Valsts meža dienesta darbinieki šo audžu apzināšanā un palīdzēs mežu īpašniekiem tikt skaidrībā," stāsta Benta.
Ja pavasarī konstatēs mizgraužu masveida izplatību, ministrija plāno arī veidot meža speciālistu un dažādu institūciju, tostarp dabas aizsardzības organizāciju, kopīgu komisiju, lai vērtētu vai situācija varētu būt ārkārtēja. Tāpat šobrīd izstrādāti ieteikumi egļu mežaudžu aizsardzībai, lai preventīvi novērstu kaitēkļu savairošanos jau agrā pavasarī.
"Pirmkārt, jau pavasarī jācenšas no meža izvākt vēja gāztos un lauztos kokus, īpaši egles, jo tās izdala terpēnus un mizgraužu jaunā paaudze, pirmkārt, iet uz šo smaržu. Tālāk jācenšas apsekot savas audzes un, ja pamana bojātās audzes, ir jākonsultējas un jāveic savu vēl neskarto egļu audžu aizsardzību, tas ir, iet iekšā bojātajās audzēs. Savukārt tur, kur kaitēklis būs veicis lielākus postījumus, tur, saņemot Meža dienesta atļaujas un izrunājot ar vietējo mežzini, var veikt vienlaidus cirtes, izvākt kokus no meža un izcirtumu vietā izvietot feromonu slazdus. Mums ir plāns, ka meža dienesta speciālisti palīdzēs izvietot šos slazdus, jo, darot to nepareizi, var panākt pretēju efektu," norāda Benta.
Pašlaik pēc nodarītā kaitējuma apjomiem, mizgrauzis ievērojami ir izplatījies Eiropā, īpaši Vācijas ziemeļos. Ievērojami postījumi konstatēti arī Čehijā, Slovākijā, Polijā un citās valstīs.
