Ņemot vērā, ka Latvijā nav daudz dabisku, ļoti vecu lapu koku mežu, sikspārņi lielākoties mitinās parkos, kuros ir veci, dobumaini koki ar dažādām spraugām un plaisām, teica Vintulis, norādot: "Līdz ar to tur ir kombinācija, ka ir koki, kur dzīvot, blakus ir arī kāda apdzīvota vieta, jo puse no mūsu sikspārņu sugām dzīvo ēkās, un blakus ir ūdeņi, kas ir galvenā barošanās vieta sikspārņiem. Tā ir visa kombinācija kopā – ir, kur dzīvot, ir, kur ēst."
Pētnieks pastāstīja, ka tropu vidē dienvidos sikspārņu ir krietni vairāk, taču tie uzturas arī mērenajā klimata joslā. Latvijā konstatētas 16 sikspārņu sugas. Liela daļa no tām dzīvo līdzās cilvēkiem – māju bēniņos, jumtu korēs, tostarp ne tikai viensētās laukos, bet arī pilsētās.
"Sikspārņiem ir slēpts dzīvesveids, viņi aktīvi ir naktī, līdz ar to cilvēki ļoti bieži viņus nepamana pat tad, ja tie dzīvo pašu ēkās," sacīja Vintulis.
Sikspārņu uzturēšanos ēkā ir grūti pamanīt arī tāpēc, ka tie nerada lielu troksni, neko negrauž, netaisa savu migu, skaidroja pētnieks.
"Viņi izmanto esošas spraugas, tās var būt bēniņos, jumtā vai aiz ēku apšuvuma, bet paši netaisa nekādas migas, nekādas alas, izmanto jau esošas," viņš teica.
Vienīgā pazīme, kas liecina par sikspārņu dzīves vietu, ir izkārnījumi. Dažas sikspārņu sugas iezīmē tās vietas, kur lien iekšā spraugās, pie logiem vai mājas sienas pielipinot savas spiriņas. Izkārnījumus var atrast arī bēniņos, kur sikspārņi dzīvo, un atšķirībā no pelēm, tie nav izkaisīti pa visu telpu, bet krājas kaudzītēs.
Vintulis uzsvēra, ka, ja mājā dzīvo sikspārņi, par to nevajadzētu uztraukties, bet drīzāk priecāties, jo Latvijā mītošie sikspārņi nekādu kaitējumu cilvēkiem nenodara, nekādus kaitīgus parazītus nepārnēsā, drīzāk otrādi – viņi dara labu, ēdot kukaiņus, tostarp odus, un dažādus citus kaitēkļus.
"Ko viņi sliktu mums var izdarīt? Nu, ir cilvēki, kuriem nepatīk, ja viņš regulāri logu aplipina ar spiriņām. Reizēm tās kolonijas ir diezgan trokšņainas, ir cilvēki, kas nespēj to izturēt. Tas gan ir tikai sezonāli, vasaras laikā, bet tas var traucēt kādreiz," vērtēja pētnieks.
Labākās barošanās vietas Latvijā, kur sikspārņi tiešām koncentrējas lielos baros, ir lielās upes, Venta, Salaca, Gauja, – tās ir dzīslas, kur aktīvi no visas apkārtnes naktīs baroties salido sikspārņi.
Vintulis atgādināja, ka sikspārņi ir vienīgie zīdītājdzīvnieki, kas lido:
"Tieši no zīdītājdzīvniekiem tādi, kas lido, ir tikai sikspārņi. Ir vesela virkne, kas planē, bet sikspārņi ir vienīgie, kas tiešām aktīvi lido, vicinot spārnus."
Turklāt lidojot sikspārņi orientējas nevis ar redzi, bet ar orientēšanās saucieniem ultraskaņas diapazonā, kas ir tik augstas skaņas, ka cilvēks to nevar sadzirdēt.
"Viņš lidojumā nepārtraukti kliedz, izdod ļoti īsus impulsus, skaņa ir dažas milisekundes gara, un katru nākamo saucienu viņš izdod tad, kad ir saņēmis iepriekšējā sauciena atbalsi. Tā viņš orientējas telpā, tas ir lidojumā redzes vietā," skaidroja pētnieks.
Otra veida saucieni, ko sikspārnis izdod, ir sociālie – tie ir dažādi pīkstieni, ko viņi izdod savā mītnē, sazinoties paši savā starpā, un tos, ja uzmanīgi ieklausās, cilvēks var sadzirdēt.
