Pirms iebrukuma ala bija 346 metrus gara, pēc zāles griestu iebrukuma tā ir kļuvusi par aptuveni 15 metriem īsāka, un tomēr saglabā garās alas statusu, pastāstīja Grīnbergs.
Pati lielā zāle, kas bija lielākā pazemes dabiskā telpa Latvijā, ir pilnīgā sabrukusi. Alas veidojas, attīstās un sabrūk, šī ala bija pietiekami unikāla, bet nekas ārkārtīgi traģisks nav noticis, piebilda Grīnbergs.
Viņš pastāstīja, ka alas zāles griestos koku saknes varēja novērot jau pirms septiņiem gadiem, smilšu kārta pakāpeniski bruka, robs paplašinājās, līdz šogad zāle iebrukusi.
Grīnbergs arī uzsvēra, ka šī ala nav nekāds labs apskates objekts tūristiem un šādas alas cilvēkiem var būt bīstamas.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka iebrukušas alas nav ekstrēmā tūrisma objekts nervu kutināšanai, un nopietni aicina iedzīvotājus nemēģināt tuvumā apskatīt iebrukušo alu. Šajā dabas objektā izveidotas norobežojošās barjeras un tiks izvietotas arī brīdinājuma zīmes.