Delfīns patlaban vēl atrodas Engurē, bet paredzēts, ka pirmdien, 27. februārī, to transportēs uz "BIOR", kur uzsāks ekspertīzes un veiks sekciju, lai noteiktu dzīvnieka iespējamo nāves cēloni.
Unikālā spura palīdz identificēt
Ustups atklāja – liela iespējamība, ka Ķesterciema pludmalē izskalotais delfīns ir aptuveni 40 gadu vecs tēviņš vārdā "Mischief".
"Delfīniem ir ļoti unikāla muguras spura, tas ir ļoti sociāls dzīvnieks, kurš bieži nāk pie laivām. Ar labas kvalitātes kamerām fotografējot, iegūstam attēlus, pēc kurām zinātnieki, dabas pētnieki spēj atpazīt katru dzīvnieku individuāli. Šī delfīna muguras spurā ir neliels robiņš, ko var redzēt arī fotogrāfijās – tāds kā iegriezums aizmugurējā daļā. Pēc tā tad arī var ļoti labi atšķirt delfīnu no pārējiem," sacīja pētnieks.
Šo delfīnu vecuma dēļ varētu uzskatīt par cienījamu kungu, pat opi,
skaidroja Ustups, norādot, ka delfīnu dzīves ilguma rekordi sniedzas līdz aptuveni 60, 70 gadiem. Pēc "BIOR" pārstāvja sacītā, dāņu delfīnu pētnieki "Mischief" jau uzskatīja par veterānu. Tieši tāpēc būtiski būtu saprast tā nāves cēloņus – vai tas miris dabiskā nāvē, traumas dēļ vai kāds palīdzējis. Šīs atbildes "BIOR" centīsies rast sekcijā.
Par "Mischief" Ustups zināja sacīt: "Pirmos 35 gadus tas dzīvojis pie Skotijas ūdeņiem, bet, ja nemaldos, ap 2020. gadu pirmo reizi kopā ar citiem četriem vai pieciem delfīniem atpeldējis uz Dānijas piekrasti. Viņš pat bijis tāds kā bara vadonis. Pēc tam divatā ar citu delfīnu tas devās prom no sava bara, un pēdējos mēnešus par to nebija nekādas informācijas, lai gan mūsdienās, digitālajā laikmetā, fotogrāfijas ātri vien nonāk sociālajos tīklos. Proti, pēdējo pusgadu tas bija pazudis, un diemžēl uzradās galīgi ne tur, kur zinātnieki un dabas vērotāji gribēja viņu redzēt – Rīgas jūras līcī pie Ķesterciema," sacīja Ustups.
Delfīni kā sava veida "melnās kastes"
"BIOR" pārstāvis norādīja, ka institūts arī sazinājies ar ekspertiem no Skotijas un Dānijas, kur šis delfīns dzīvojis, lai konsultētos, kādas analīzes un ekspertīzes būtu jāveic, lai gūtu pilnvērtīgas atbildes uz dažādiem jautājumiem.
Pašu sekciju "BIOR" ir spējīgs veikt, sacīja Ustups, norādot, ka šis bioloģiski unikālais un diemžēl bēdīgais gadījums var palīdzēt rast atbildes arī uz citiem jautājumiem.
"Ja nešaubos, tad dāņiem bija doma, ka tas varētu būt tēvs vienam no jaunajiem delfīniem. Ar ģenētiskajām analīzēm mēs varētu rast atbildi uz šādiem jautājumiem," viņš teica.
"BIOR" pārstāvis arī norādīja, – delfīns ir ļoti ilgi dzīvojošs organisms un jebkurš no organismiem ir kā sava veida laika mašīna vai pat melnā kaste, kas uzkrāj dažāda veida informāciju, piemēram, par jūras piesārņojumu, tāpēc delfīna izpēte ir veids, kā var rast atbildes par to, kas notiek jūrā.
Ekspertīzēs "BIOR" arī lūkos, ko delfīns ir ēdis, ar ko barojies, kāds ir tā tauku slānis, lai labāk saprastu, kas ar to varētu būt noticis.
Teorija, ka bija devies nomirt
Baltijas jūrā ik pa laikam iepeld dažādi maldu viesi. Mūsu jūra ar šauriem dāņu šaurumiem savienota ar Ziemeļjūru, tāpēc cūkdelfīniem, vaļiem, delfīniem un citiem viesiem, iepeldot Baltijas jūrā, ir ļoti grūti atrast atpakaļceļu.
"Teorija, ko lasīju, – pētnieki domāja, ka delfīns bija aizpeldējis vienatnē kaut kur nomirt. Pārsteigums ir tas, ka tas ticis tik tālu. Ja paskatāmies, ko saka literatūra, – tie peld aptuveni ar 30 kilometriem stundā un aptuveni 120 kilometrus dienā. No Dānijas tas ir ļoti liels gabals, attālums ir ļoti liels," uzsvēra Ustups.
