Karību jūras baseinā jau vairāk nekā 10 gadus strādā pētnieku grupa, kurus ļoti interesē mangroves – tropu koku un krūmu audzes piekrastēs. Konkrētajās vietās, kur aug mangroves, to lapas krīt dzelmē, sakrājas apakšā piecu, sešu, pat septiņu metru dziļumā. Tur tās pūst, veidojot nogulsnes. Jau iepriekš konstatēts, ka daļa no nogulsnēm ir diegveida.
"Tad pētnieki pievērsa uzmanību šīm diegveida struktūrām, un izrādās, ka šīs diegveida struktūras patiešām ir kas ļoti īpašs – izrādās, ka tās ir baktērijas. Turklāt katrs diedziņš ir viena baktērija.
Jūs skatāties uz matu apmēram divu centimetru garumā, un tas objekts ir baktērija. Tā ir vesela viena šūna," stāstīja Liepiņš.
"Tur nav nekā cita kā viens milzīgs maiss – šūnapvalks un šūnas membrāna, bet tajā maisā ir 700 tūkstoši hromosomu jeb 700 tūkstoši genoma kopiju, kas liek domāt, ka veids, kā šī baktērija aug, ir tāds, it kā katra atsevišķa šūna būtu aizmirsusi nodalīties. Un tā vietā, lai nodalītos, vienkārši eksistē kā viena milzīga, gara šūna," viņš skaidroja.
Līdz šim zinātnieki bija raduši, ka baktērijās ir viena vai divas, maksimums trīs, genoma kopijas jeb hromosomas. Šis gadījums ir unikāls ar to, ka šajās baktērijās to ir 700 tūkstoši.
Jaunatklātās šūnas arī īpatnēji dalās jeb vairojas. "Kad [pētnieki] sāka atšifrēt katru genoma materiāla kopiju, izrādījās, ka tur trūkst informācijas daļas, kas citās baktērijās ir sastopamas un atbild tieši par to, kā pareizi nodalīties. Tātad šī lielā baktērija nemāk nodalīties, dara to ļoti dīvaini," stāstīja Liepiņš.
"Reizi dažos mēnešos, kad lielais maiss vairs nevar kļūt garāks, vienā galā veidojas tāds kā bumbulītis, kas vienkārši nokrīt nost.
Turpat nokrīt. Parasti baktērijas vairojas tā, ka tās izaug garumā un sadalās uz divi, un veidojas divas vienāda garuma baktērijas. Šajā gadījumā augšana un vairošanās ir augšana garumā, un tad viens mazs bumbulītis krīt nost, var aizpeldēt uz citu lapu, "pielipt" tai un uzsākt jaunu dzīvi," viņš skaidroja.
Liepiņš vērtēja, ka jaunatklātās šūnas gigantiskums un dīvainā dalīšanās ir pielāgojumi, kas nepieciešami, lai izdzīvotu konkrētajā baktērijas dzīvesvietā.
"Tā vide ir diezgan īpaša, to raksturo pūstošas lapas, augsts sērūdens saturs, gandrīz nav skābekļa, un ir ļoti augsts vispār sēra savienojumu saturs. Tāpēc šai baktērijā vēl ir arī daudz informācijas par sēra vielmaiņu, kā izmantot sēra savienojumus, lai iegūtu enerģiju un tādas lietas," viņš norādīja.
Lielākais jautājums, kas rosās pētnieku galvās pēc unikālā atklājuma, protams, saistīts ar baktēriju lielo izmēru – kas tas ir par fenomenu, kādi ir tā limiti, kāpēc baktērijām tas ir izdevīgi? Vienlaikus tas atgādina, cik maz patiesībā zināms ir par milzīgo un daudzpusīgo baktēriju pasauli.
"Iespējams, mēs pazīstam tikai nelielu daļu baktēriju,"
atzina Liepiņš.
