Sadaļas Sadaļas

Radio vilks dabā

Baltu identitātes meklējumi

Zelta graudi

Latviešu dzejnieku - klasiķu zelta graudi mūzikā. Stāsta komponists Jānis Lūsēns.

Kā rodas pazemes ūdens pasaule?

Pētnieks: Ja avota caurplūdums nemainās, visdrīzāk tas nāk no lielāka dziļuma

Ja varam pierādīt, ka avota ūdens ir vecāks par 25 gadiem, var samērā droši apgalvot, ka tas ir dzerams, ja avotam blakus atrodas pilsēta, izgāztuve vai kūts, nepieciešams veikt analīzes. Latvijā īpaši interesanti ir sērūdeņraža avoti Ķemeru un Baldones apkārtnē, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" atklāja Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Bikše. 

Kas veido garšas atšķirības avotā?

Dzeramais ūdens ir nopietna lieta, ja pieņemam domu, ka cilvēku ietekmē tas ko viņš ēd, redz, domā un dzer. 

Bikše skaidroja, ka visbiežāk to nosaka ūdens ķīmiskais sastāvs – caur kādiem iežiem tas plūdis un cik ilgi ūdens ir bijis pazemē. Ir divu veidu avoti – krītošie un kāpjošie.

"Avots pēc definīcijas ir jebkurš pazemes gruntsūdens, kas izplūst ārā," skaidroja Bikše. 

Pašlaik tiek veikts pētījums par to, cik sens ir avotu ūdens un kā mainās tā ķīmiskais sastāvs. Bikše stāstīja, ka šobrīd tiek apsekoti Latvijas–Igaunijas pierobežas avoti, nosakot to ķīmisko sastāvu – mikroelementus, metālus un stabilā skābekļa izotopus. 

Latvijā interesanti un īpaši ir sērūdeņraža avoti Ķemeru un Baldones apkārtnē. Bikše skaidroja, ka interesantais ir tajā, ka "ūdenī ir ģipsis, kas dod sulfātus ūdenim, bet purvs – organisko vielu." Abu vielu savienojumā veidojas baktērijas, kuras kā blakus produktu rada sērūdeņradi. 

Vai visi avotu ūdeņi ir dzerami?

Uz apgalvojumu, ka visos avotos pieejamais ūdens ir lietojams dzeršanai, Bikše bija piesardzīgs: "Lai apgalvotu, ka kāds avots ir dzerams, es tomēr gribētu redzēt mikrobioloģiskās analīzes."

"Visur ir cilvēks. Mēs esam saurbuši daudz urbumu, un galu galā cilvēks darbojas uz zemes virsmas diezgan ilgi, ūdens aprites cikls ir ļoti dažāds. Ja varam pierādīt, ka avota ūdens, kas izplūst, ir vecāks par 25 gadiem, tad mēs varam diezgan droši apgalvot, ka nekāda riska nav,"  stāstīja Bikše.

Šajā ziņā pašvaldības nāk pretī iedzīvotājiem un populārākajiem avotiem veic analīzes, pārbaudot, vai ūdens ir dzerams. Jāuzmanās būtu no mikrobioloģiskā piesārņojuma.

Avota ūdens kvalitātes novērtējumu var veikt jebkurš

Viens no vērtīgākajiem parametriem, ar kuru var noteikt ūdens kvalitāti, ir "spainīša metode", ar kuru nomērīt ūdens caurplūdumu –  cik daudz ūdens izplūst. "Paņemam spaini ar zināmu tilpumu, piemēram desmit litri, un uzņemam laiku, cik ātri tas piepildās, tādā veidā aprēķinot ūdens caurplūduma ātrumu," sacīja Bikše piebilstot, ka to var darīt tikai ar krītošajiem avotiem. 

"Šis parametrs ir ļoti vērtīgs. Ja to veic dažādās sezonās, tas liecina, vai avots ir atkarīgs no klimata – sezonālajām svārstībām. Ja caurplūdums nemainās sezonāli, visdrīzāk tas nāk no lielāka dziļuma, un tas varētu būt daudz drošāks." 

Savukārt, ja apkārt avotam nodarbojas ar lauksaimniecību, blakus atrodas pilsēta, izgāztuve vai kūts, visticamāk, caur zemes slāņiem baktērijas nonāk līdz avotam. Bikše skaidroja: "Tās būs ne tikai baktērijas. Lauksaimniecības gadījumā arī nitrāti un fosfāti," piebilstot, ka tas nav bīstami, jo dzeramā ūdens limiti ļauj dzert nitrātus līdz 50 mg/ litrā, vairāk gan ne, jo tad ūdens sāk kļūt bīstams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt