Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) augsnes zinātnes profesors Valdis Kārkliņš norādīja: "Esam atrakuši, tagad mūsu uzdevums ir aprakstīt pēc noteiktas formas tos reljefus un tā joprojām, un paņemt paraugus ķīmiskām analīzēm. Un jāveido datu bāze, kur tā vēsture ir kopā ar mūsdienām."
Informācija par augsni Latvijā, tās sastāvu, kādas tajā ir ķīmiskās vielas, kāda ir mālainība, kādas ir vai vairs nav organiskās vielas konkrētās vietās, – ir novecojusi.
Kārkliņš paskaidroja:
"Tas mūsu uzdevums ir 1983. gada taisītajos dziļrakumos, kuru apraksti joprojām ir saglabājušies, atkal pārbaudīt, kas ir noticis pa šo laika posmu. Tie ir praktiski 40 gadi."
Šis ir tikai pirmais posms, kurā jāveic dziļrakumi, jāanalizē un jāapraksta atsegtā augsne.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, pētnieks Raimonds Kasparinskis norādīja: "Ja mums Latvijā ir nepieciešams nodrošināt informāciju starptautiskā apritē, tad varam teikt, ka šo informāciju šobrīd nevaram nodrošināt."
Tādēļ šobrīd eksperti, pētot atsegumus, izmanto starptautiski derīgas metodes un pierakstu, piemēram, veidlapās norādot ievāktā parauga krāsas toni.
LLU augsnes zinātnes profesors Kārkliņš uzsvēra:
"Tad, kad mēs to augsni aprakstām, mēs ar viņu diezgan apejamies... nu tā nežēlīgi. Mēs laužam ārā šos fragmentus un skatāmies, kas tajā augsnē ir, cik tur ir poru, cik tur ir saknīšu. Tāpēc man tas nazis ir domāts."
Savukārt LU pētnieks Kasparinskis norādīja: "Izdalām augsnes horizontus, ievācam augšņu paraugus no katra parauga, un tālāk šie te paraugi tiek nogādāti laboratorijā Rīgā, Latvijas Universitātes Dabas mājā, kur veicam augsnes apstrādi un ķīmisko elementu analizēšanu."
Un ne tikai laboratorijā, arī dziļrakumu vietā iespējams jau daļu lietderīgas informācijas par augsni uzzināt, piemēram, kaļķakmens klātbūtni.
Topošā digitālā augšņu karte būs ieguvums lauksaimniekiem, noderēs zemes vērtības noteikšanai, inženiertehnisko jautājumu risināšanai, lauku pārvaldības plānu izstrādei, meliorāciju un drenāžu ierīkošanai, kā arī augsnes degradācijas procesu pētniecībai.
