Vides risinājumu institūta pētnieki meklē iespējas tam, kā tos aizsargājamos augus, pēc kuriem ir liels pieprasījums, taču tos savvaļā nedrīkst iegūt tāpēc, ka tie ir aizsargājami, audzēt uz lauka, vienlaikus starposmā starp savvaļu un audzēšanu lauka apstākļos tos vairojot mēģenēs, laboratorijā.
Īves audzē visā Eiropā
Ārstniecības augu tirgus palielinās visā pasaulē. No 300 000–400 000 augu sugām aptuveni 10% tiek izmantoti kā ārstnieciskie augi, sacīja Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijas vadītāja Ilva Nakurte.
"Īvēs esošos savienojumus – taksolus – mūsdienās izmantot pretvēža ārstniecībā. Tas sākās jau pagājušā gadsimta 60. gados, kad Amerikā tika atklāts, ka no auga izdalītās aktīvās vielas uzrāda ļoti lielu aktivitāti uz dažādām šūnām."
Cilvēki lielāko daļu ārstniecības augu ievāc savvaļā. Ieva Mežaka skaidroja: "Savvaļas platības – gan meži, gan pļavas dažādu faktoru, piemēram, pārapdzīvotības, meža un pļavu samazināšanās ietekmē samazinās. Tāpēc jāmeklē alternatīvās iespējas, kā nodrošināt cilvēkus ar tām ārstniecības vielām un augiem, pēc kuriem ir pieprasījums.
Mežaka uzsvēra:
"Īvju dabīgās populācijas Eiropā samazinās, jo tās nogana lopi, kā arī samazinās mežu platības."
Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Ilva Nakurte norādīja, ja augi tiek pavairoti laboratorijas apstākļos vai kultivēti uz lauka, šādiem pētījumiem bez ķīmiskās izpētes mūsdienās nav nozīmes – vispirms ir jāizpēta, ko augs producē dabas apstākļos, pēc tam jāsalīdzina ķīmiskais sastāva ar augu, kas audzis uz lauka vai mēģenē. Mežaka skaidroja, ka:
"Jebkura auga sastāvs ir atkarīgs no diviem galvenajiem faktoriem – vides, laikapstākļiem un augsnes, savukārt otrs faktors ir ģenētiskās īpašības: audzējot lauka apstākļos no dažādām populācijām iegūtus augus, varam noteikt, vai tā bija vides ietekme vai auga ģenētika.
Kā augi tiek audzēti lauka apstākļos?
Iemācoties augus audzēt lauka apstākļos, jāveic agronomiskie pasākumi – kad vislabāk stādīt un novākt. Nakurte norādīja, ka arī sezonas laikā aktīvo vielu saturs augā var mainīties.
"Mēs pārejam no mēģenēm līdz augu komerciālai audzēšanai. Tas ir liels nezināmais, jo nestrādājam ar augiem, kurus ir pierasts audzēt, kā kviešus vai kukurūzu, kuriem ir jau daudzu gadu desmitu, pat simtu pieredze. Mēs strādājam ar augiem, kuri ir diezgan mežonīgi," stāstīja Ilva Nakurte.
Uz nākotnes plāniem un uz augiem, kas ir izvēlēti projektā, Ieva Mežaka skatās cerīgi, jo tas ir milzīgs komandas darbs, un šo gadu laikā institūtā ir izveidojusies fantastiska sadarbība.
Nakurte atklāja, ka pētījumā iekļauti arī citi augi, tiek strādāts arī pie deviņiem pavasara augiem, piemēram, gaiļbiksītēm vai madarām, kuru audzēšanas sezonu var pagarināt. Savukārt pārtikā vai tējās cilvēki vēlas izmantot augus, kas audzēti bioloģiskos apstākļos, bez pesticīdu atliekvielām.
"Tā ir mūsu Latvijas īpašā niša, ka mēs šeit, mūsu tīrajā zemē varam izaudzēt augus bez pesticīdiem," norādīja Nakurte.
