Pētnieki atrod jaunas ūdensblusu un airkājvēžu sugu atradnes Latvijas ezeros

Pētnieki Skirnas ezera piekrastes daļā atklājuši Latvijai jaunu airkājvēžu sugu (Paracyclops poppei), bet vairākos pētītajos ezeros arī ūdensblusu (Acroperus angustatus), kas līdz šim, iespējams, konstatēta vien Vaidavas ezerā, liecina Latvijas Universitātes (LU) interneta vietnē publicētā informācija.

Airkājvēžu sugu Skirnas ezera piekrastes daļā atklāja Latvijas–Lietuvas kopīgā projekta "Transwat" eksperte Inta Dimante-Deimantoviča. Suga līdz šim Latvijā nebija konstatēta, tāpēc tas uzskatāms par jaunas sugas atradumu.

Atradums bija gaidāms un likumsakarīgs, jo suga ir plaši izplatīta un sastopama Eiropā  Tas, ka līdz šim nav bijusi konstatēta Latvijā, drīzāk ir skaidrojams ar nepietiekamu pētniecību nevis reto sastopamību, skaidrots LU.

Pētījumi Latvijas-Lietuvas pārrobežu ezeros ļāva iegūt informāciju arī par citu sugu izplatību Latvijā, informēja LU, norādot, ka ūdensblusa (Acroperus angustatus) līdz šim, iespējams, Latvijā konstatēta tikai Vaidavas ezerā. Projekta ietvaros suga tika atrasta piecos pētītajos ezeros.

LU pārstāvji skaidroja, ka ūdensblusas izteiktā ķermeņa proporciju mainība bija pie vainas līdz šim kļūdainā noteikšanā, un šī suga Latvijā, visticamāk, sastopama daudz biežāk, nekā iepriekš uzskatīts. Eiropā Acroperus angustatus tiek uzskatīta par retu sugu. Pēdējā laika atklājumi ļauj sugu noteikt daudz precīzāk nekā kādreiz.

Savukārt airkājvēzis (Cyclops bohater) Latvijā pirmo reizi konstatēts 2010. gadā un līdz šim bija zināms tikai Briģenes ezerā. Šī pētījuma rezultātā tagad Latvijā ir četras atradnes, jo suga konstatēta arī Galiņu, Skirnas un Lielajā Kumpinišķu ezerā. Sugai ir izteikti liels ķermeņa izmērs, salīdzinot ar citām ciklopu sugām (virs 2 milimetriem), ne velti to tulkojumā no poļu valodas dēvē par varoni.

Sugas nozīme zivju barības bāzē vēl nav izpētīta, jo tā ir salīdzinoši reta Eiropā.

LU skaidroja, ka kopumā Latvijas ezeru zooplanktona sugu daudzveidība joprojām nav pavisam apzināta un jauni sugu atradumi ir sagaidāmi.

Zooplanktons ir mazi, ūdenī dzīvojoši mikroskopiski dzīvnieki, kas zināmi ar to, ka veic apjoma ziņā iespaidīgākās migrācijas pasaulē, pārvietojoties no okeāna augšējiem slāņiem uz dziļākajiem, lai tādā veidā efektīvāk barotos un izvairītos no plēsējiem – zivīm.

Šo dzīvnieku grupu veido vēžveidīgie, virpotāji un dažādu citu bezmugurkaulnieku attīstības stadijas. Zooplanktonam ir būtiska loma ūdens ekosistēmā, jo tie barības ķēdē nodrošina vidējo posmu, proti, pārnes enerģiju no primārajiem producentiem – fitoplanktona jeb augu planktona uz gala patērētājiem – konsumentiem jeb zivīm. Tas ir pamatprincips, kā ūdenī darbojas barības ķēde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt