Pagājušajā ziemā baltalkšņi sāka ziedēt jau decembrī un janvārī. Daudziem lapu kokiem pumpurošanās bija pat divus mēnešus agrāk.
"Bet ziedēšana, kas ir maijā, tā bija par divām nedēļām agrāk nekā tipiski, savukārt vasarā jāsaka, ka tās fāzes un tās sākums, piemēram, ziedēšanas vai augļu nogatavošanās savā ziņā var teikt, ka izlīdzinājās. Un lauksaimnieki man arī saka, ka ražas esot bijušas labas," skaidroja Kalvāne.
Arī šoziem atsevišķi augi zied. Pa kādam augļu kokam, dārza puķei. Fenologi to sauc par otrreizējo ziedēšanu. Ja tā notiek vienu ziemu, tad lielu iespaidu uz augiem tas neatstāj, bet,
ja otrreizēja ziedēšana kļūst par ikgadēju notikumu, tad augi iztērē enerģiju, ko varētu veltīt ziedēšanai pavasarī, un tas var radīt nopietnākas sekas.
Klimata pārmaiņas lielu iespaidu var atstāt uz visiem labi zināmu augu sugu - lācenēm. "Lācenēm ir svarīgs ziemas miera periods, un, ja šīs negatīvās temperatūras neiestājas, tad attiecīgi arī savā ziņā apstājas tā auga attīstība. Savukārt vasarās purvos ir lielāks sausums, ko arī mani kolēģi apgalvo. Līdz ar to tad lācenes izzūd no teritorijām, kur tās ir bijušas. Tās pakāpeniski atkāpjas uz ziemeļiem, un tas notiek Norvēģijā, Somijā, un es domāju, ka arī pie mums Latvijā," tā Kalvāne komentēja Norvēģijas zinātnieku pētījumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz lācenēm.