Zināmais nezināmajā

Mākslīgā gaļa un piens: varbūt pēc dažiem gadiem nebrīnīsimies par tiem veikalu plauktos

Zināmais nezināmajā

Rentgena stari astronomijas atklājumos

Tehnoloģijas jūras problēmu izpētē jeb misija "Jūra 2030"

Pētniece: Dzīvnieku radītie atkritumi jūrām dara labu, problēmas sagādā tikai cilvēki

Visu ūdens dzīvnieku radītie atkritumi veiksmīgi iekļaujas kopējā barības ķēdē un sniedz labumu jūrām un okeāniem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. Lielāku pienesumu ekosistēmā gan sniedz lielākie ūdens dzīvnieki, piemēram, vaļi, taču cilvēku darbības rezultātā to paliek arvien mazāk. 

Ūdenī, tāpat kā citur dabā, valda vielu nezūdamības likums. Nekas tāpat vienkārši nekur nepaliek un neuzkrājas – viss tiek atkārtoti izmantots un nonāk citos organismos, tostarp dzīvo būtņu pašu radītie atkritumi jeb izkārnījumi. 

“Tā ir vielu nezūdamība. Ja zooplanktons apēdīs fitoplanktonu, arī tas, ko viņš atgriezīs dabā, būs drusciņ sakoncentrēta tā pati masa, ko viņš būs apēdis,” kā piemēru minēja pētniece. Attiecīgi viss, ko ūdens iemītnieki atgriež vidē, ir tikai drusku pārstrādāts tas pats, kas tur jau ir bijis. Šis princips attiecas arī uz zivīm un citiem  lielākiem un mazākiem organismiem. 

Turklāt bieži ir tā, ka barības ķēdē augstāk esošie organismi savās atkritumu vielās sakoncentrē ko vērtīgu – ko tādu, kas ļoti nepieciešams mazajiem ūdens organismiem.

“Kad ūdenī nonāk vaļu kakas, apkārt ir fitoplanktonu ziedēšana, jo vaļu kakas bagātina ūdeni ar dzelzi, kā daudzos rajonos fitoplanktonam pietrūkst,” skaidroja pētniece.

Tālāk no fitoplanktona jeb augu kopuma veidojas barības ķēde – fitoplanktonu apēdīs zooplanktons, zooplanktonu apēdīs zivs, zivi apēdīs ronis, bet roni apēdīs plēsīgie vaļi.

“Viss, kas beigās no dzīvniekiem izdalās, tāpat aizies līdz zemākajam līmenim un darīs labu fitoplanktonam. Lielais valis ar savām atkritumu vielām visu godīgi atdod atpakaļ fitoplanktonam, un tad no jauna turpinās barības ķēde. Viss cikls sākas no jauna,” norādīja Andersone. 

Lai gan visu ūdens dzīvnieku atkritumu vielas veiksmīgi iekļaujas kopējā barības ķēdē un sniedz labumu jūrām un okeāniem, lielāku pienesumu ekosistēmā sniedz lielākie ūdens dzīvnieki. Vaļi, piemēram, dzīvo un barojas arktiskajos ūdeņos, taču to mazuļi piedzimst tropiskajos ūdeņos, un tiem ir jāpārvar 5000 kilometri no vienas dzīvesvietas uz citu.

“Protams, ka tam, ko tie [vaļi]  transportē un izdala okeānā, ir lielāka nozīme nekā jebkam citam,” skaidroja pētniece. Barojoties un pēc tam izdalot aiz sevis atkritumus, vaļi bagātina ūdeni ar barības vielām un uztur ekosistēmu. 

Andersone uzsvēra: “Lielajiem plēsējiem uz zemeslodes ir milzīga nozīme. Tos mēs pamazām zaudējam tāpēc, ka ir zvejniecība, ir cilvēku materiālās intereses. Pamazām mēs zaudējam to ekosistēmu. Mums vienkārši ir jāsargā vaļi. Es vienmēr to stāstu visiem – jūrai nav problēmu, ir tikai cilvēku radītās problēmas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt