Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva suga, kura īpaši strauji savairojusies pēdējos gados. Tomēr, pirms atļaut šo zivju nozveju arī rudens sezonā, ir nepieciešams izvērtēt tās ietekmi uz citu zivju krājumiem Baltijas jūrā.
Pētnieciskā zveja šoruden būs atļauta Rucavas, Nīcas, Medzes, Vērgales, Sakas, Jūrkalnes, Vārves, Tārgales un Užavas pagastos, kā arī Ventspilī un Liepājā.
Lai novērtētu citu zivju sugu īpatsvaru nozvejā, zvejas vietas apmeklēs arī dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” pārstāvji. Tas nepieciešams, lai sagatavotu zinātniski pamatotas rekomendācijas par iespējamām izmaiņām jūrasgrunduļu zveju regulējošajos noteikumos.
Pirmo reizi piekrastes nozvejas statistikā tas parādījās 2006.gadā, tad nozveja bija daži kilogrami gadā, pagājušā gadā kopējā nozveja piekrastē pārsniedza 800 tonnas gada laikā, un jau šogad, apkopojot informāciju uz jūnija beigām, tā nozveja ir pārsniegusi 1000 tonnu, pastāstīja „BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
“Līdz ar to zvejnieki ir ļoti ieinteresēti viņu zvejot, un līdz šim arī tā zveja pārsvarā ir organizēta pavasara periodā, pēdējos gados ir arī veiktas zināmas izmaiņas likumdošanā, ļaujot zvejot ar speciāliem grunts tīkliem laika periodā no 1.aprīļa līdz 30. jūnijam. Sākot no šī gada, piekrastē ir iespējams izmantot arī 77 apaļo jūrasgrunduļu murdus pa visu Latvijas piekrasti, lai veicinātu to nozveju pavasara periodā,” stāstīja Putnis.
