Vissmagāk ir cietusi Aļaskas, Amazones un Centrālāfrikas daba.
Pētnieki norāda, ka steidzami ir nepieciešams mainīt starptautisko politiku, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību. Kvīnslendas Universitātes doktors Džeimss Vatsons uzsver, ka par spīti centieniem saglabāt dabas daudzveidību globāli svarīgās teritorijās daudzviet vides aizsardzības nostādnes pilnībā paliek ignorētas.
„Nepastāvot nekādam aizsardzības mehānismam, šīs teritorijas kļūst par upuri visaptverošai attīstībai. Mums, iespējams, vēl ir viena vai divas desmitgades, lai visu mainītu. Starptautiskajā politikā ir jāpalielina dabas aizsardzība pirms vēl nav par vēlu,” brīdina Vatsons.
Viņš arī piebilst, ka daudz uzmanības parasti tiek pievērsts zaudētām sugām, taču ir ļoti maz informācijas par lielu mēroga ekosistēmu izzušanu, jo īpaši tādās teritorijās, kuras uzskata par salīdzinoši neizpētītām.
„Apjoms, kādā izzūd dabas daudzveidība, ir satriecošs,” piebildis arī Ziemeļbritu Kolumbijas Universitātes doktors Oskars Venters. „Mums ir jāatzīst, ka savvaļas teritorijas, kuras mēs to nošķirtības dēļ kļūdaini uzskatījām par „de facto” aizsargātām, tiek dramatiski zaudētās visā pasaulē,” viņš sacījis.
Venters uzsvēris, ka zaudēto vairs nevarēs atgūt tādā apjomā, kādā daba bija agrāk. „Vienīgā iespēja ir proaktīvi aizsargāt to, kas vēl ir palicis,” teicis Venters.
Pētījums liecina, ka par savvaļu jeb neindustrializētu teritoriju šobrīd var uzskatīt aptuveni 20% no Zemes teritorijas. Vairums šo teritoriju atrodas Ziemeļāzijā, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā un Austrālijā. Tomēr arī šo teritorija pakāpeniski tiek zaudēta.
