Zināmais nezināmajā

Dēlu pieburšanas prakse aktualizē arī jautājumus par sievietes lomu

Zināmais nezināmajā

Aktuāli: putnu gripas izplatība un sejas masku pareiza valkāšana

Plastmasas šķiedru vidē ir daudz un lielākā daļa nāk no apģērba

Pētījums: No naftas produktiem izgatavotu peldkostīmu mazgāšana piesārņo vidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ja katrs Latvijas iedzīvotājs vienu reizi mūžā izmazgātu sintētiska materiāla peldkostīmu, vidē nonāktu 92 kilogrami mikroplastmasas šķiedru, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar Latvijā veiktā pētījuma “Mikroplastmasas šķiedru izdalīšanās peldkostīmu mazgāšanas laikā” rezultātiem iepazīstināja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Parasti peldkostīmi sastāv no naftas produktiem – poliestera vai poliamīda kopā ar elastānu, sacīja sociālā uzņēmuma “Mans peldkostīms” līdzdibinātāja Laura Žukovska-Supe.

“Mēs no peldkostīmiem ikdienā sagaidām ļoti daudz kvalitatīvu īpašību: lai tie būtu elastīgi, funkcionāli, neizbalē saulē, iztur hlorētu un sāls ūdeni un tā tālāk,” norādīja Žukovska-Supe, piebilstot, ka šādas īpašības primāri piemīt sintētiskiem audumiem.

“Mazgājot jebkuru sintētisku apģērbu, tostarp arī peldkostīmu, no tā noteikti atdalīsies mikroplastmasa,” sacīja “Mans peldkostīms” līdzdibinātāja.

Pētniece apstiprināja, ka mūsdienās ievērojami liela daļa apģērbu radīti no sintētiskiem materiāliem, no kuriem populārākie ir poliesters un neilons.

Visvairāk mikroplastmasas, pat līdz 56%, izdalās tieši pirmajā apģērba mazgāšanas reizē, sacīja Laura Žukovska-Supe, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem. Tāpat viņa atklāja, ka knaģu lietošana, piestiprinot apģērbu, ietekmē šķiedru izdalīšanos, tāpēc vēlams tos neizmantot.

Pētniece zināja stāstīt, ka daļu no šīm šķiedrām aiztur attīrīšanas iekārtas, bet ne visas – pārējās nonāk ūdens tilpnēs, turklāt šis piesārņojums nav tikai lokāls, tas pārvietojas. 

“Pētījumos secināts, ka liela daļa šāda piesārņojuma okeāna straumju dēļ koncentrējas tieši pola reģionos,” sacīja Inta Dimante-Deimantoviča, piebilstot, ka vidē ir daudz plastmasas šķiedru, no kurām liela daļa radušās tieši no apģērba.  

Entuziastu grupa Vācijā radījusi inovatīvu produktu – no neilona izgatavotu maisiņu, kurš aiztur daļu šķiedru, stāstīja pētniece. Pēc tam maisiņa lietotājs var tās manuāli utilizēt, sadedzinot vai ievietojot tiem paredzētā konteinerā.

Pētījuma gaitā, pārbaudot neilona maisiņa efektivitāti, atklājās, ka visvairāk šķiedru tas aiztur pirmajā mazgāšanas reizē, bet arī maisiņš izdala šīs kaitīgās plastmasas šķiedras.

Apģērbu mazgāšanas līdzekļa izmantošana veicina šķiedru izslīdēšanu cauri neilona materiālam, taču, ja neizmanto maisiņu, tad efekts ir pretējs – no apģērba izdalās mazāk šķiedru, norādīja Inta Dimante-Deimantoviča.

Ja apģērbu ražotāji veiktu pirmreizējo mazgāšanu, tas būtu veids, kā samazināt mikroplastmasas šķiedru nonākšanu dabā. Arī veļas mašīnās iebūvēti efektīvāki šķiedru aizturēšanas filtri būtu risinājums. Tāpat svarīga ieradumu un attieksmes maiņa, sacīja pētniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti