Klimata pārmaiņas par pašu nopietnāko problēmu pasaulē uzskata tikai 6% Latvijas iedzīvotāju, tādējādi šo problēmu ierindojot aiz infekcijas slimībām, ekonomiskās situācijas, bruņotiem konfliktiem, nabadzības, bada, dzeramā ūdens trūkuma un starptautiskā terorisma, noskaidrots Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā pētījumā.
Lielākā daļa iedzīvotāju – 86% – piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reālas un notiek, taču tajā pašā laikā ir nianses, ja tiek runāts par mērogu vai jautājuma prioritāti.
“Dati liecina, ka lielākā daļa respondentu – 83% – uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma pasaulē, 53% uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma Latvijai.
Tikai 27% uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma pašam vai savai ģimenei,” skaidroja Vineta Kleinberga.
„Problēma it kā samazinās, jo vairāk tā mums tuvinās,” vērtēja pētniece. Lai arī Latvijā publiski diskutē par dažādām tēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu vai dabas resursu nodokli, sabiedrība šos jautājumus tieši nesasaista ar klimata pārmaiņām, viņa norādīja.
Iespējams, tāpēc rādītājos par klimata pārmaiņām Latvija ierindojas zemākajās vietās Eiropas Savienībā. „Latvijas iedzīvotāju apziņā klimata pārmaiņas ir salīdzinoši daudz mazāka problēma nekā Eiropas Savienībā vidēji, nerunājot par Ziemeļvalstīm un Vāciju,” komentēja Kleinberga.
Tāpat pētniece norādīja, ka Latvijā klimata pārmaiņas arī nav politisko partiju dienaskārtībā, un tas lielā mērā saistīts ar postkomunistisko pāreju.
Ir grūti ieviest retorikā klimata pārmaiņu tematiku, ja jautājums iepriekš vispār nav dominējis.
“Ne no politiskās puses ir bijis piedāvājums, ne no sabiedrības puses ir bijis pieprasījums, ne no zinātņu puses ir bijis ieguldījums un iniciatīva. Beigu beigās attopamies situācijā, kad jākomunicē jautājums, kurš ļoti ilgstoši bijis atstāts novārtā,” viņa piebilda.
„Ir salīdzinoši grūti runāt par klimata pārmaiņām vai motivēt sevi un citus, ja nav bijusi personiska pieredze saistībā ar klimata pārmaiņām. Īpaši tas sakāms par valstīm, kur daudz akūtākas ir citas problēmas, un Latvija pieder pie tām. Latvijā nozīmīga problēma ir sociālā nevienlīdzība, un šādos apstākļos ir grūti teikt, ka klimata pārmaiņas, kas ir salīdzinoši netverams fenomens, ir draudošākais,” vērtēja Kleinberga.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka lielāko uzticēšanos, runājot par klimata pārmaiņām, Latvijā bauda tieši zinātnieki – 79% iedzīvotāju visvairāk uzticas tieši viņiem. 50% sabiedrības uzticas radiem un draugiem, 48% – radio un televīzijai. Tikai 32% iedzīvotāju klimata jautājumos uzticas valdības iestādēm, vēl mazāk – 14% – uzticas politiķiem.
