Pārbaudei tika izvēlētas divas akas Kurzemē, divas Latgalē, kā arī ūdens no Zemgales Karaļavota. Analīzes ņemtas 25 un 26. aprīlī.
Paraugu ņemšanas procedūra
Paraugu ņemšanu avotā veica vides zinātņu doktore Jana Simanovska, bet no akām - tās īpašnieks atbilstoši ierastajai dzeramā ūdens smelšanai LR pārstāves Loretas Bērziņas un Janas Simanovskas klātienē.
Ūdeni Latvijas Radio ielej "BIOR" izsniegtajās vai tukšās veikalā pirkto ūdeņu PET pudelēs (2*1,5 l), uzglabāja aukstumsomā un nākošas dienas rītā nogādāja "BIOR" laboratorijā.
Secinājumi par akām
Visos gadījumus netālu no akas bija intensīvi audzētas labības lauks. Četros no pieciem paraugiem atklāja nitrātus, kas varētu liecināt par lauksaimniecības radīto piesārņojumam, bet dzeramā ūdens standarts tika pārkāpts divos gadījumos: mājās, kur blakus akai bija intensīvi kopts labības lauks, un mājās, kur blakus akai bija govju kūts un aploks.
Pirmajā gadījumā normu pārsniegums bija analīzes kļūdas robežās, iespējams, cēlonis ir blakus graudu lauka radītais piesārņojums, jo pētījumā atrasti tikai nitrāta joni (51,3 ± 5,1 mg/L), bet ne amonijs, kas būtu pavadonis sausās tualetes vai vietējas kanalizācijas piesārņojuma gadījumā.
Otrā gadījumā, kur nitrāti būtiski pārsniedza atļauto vērtību (73,9 ± 7,4 mg/L), acīmredzot govju kūts bija galvenais cēlonis, turklāt ūdenī bija arī amonija (3,23 ± 0,43 mg/L) un nitrītu joni (2,3 ± 0,2 mg/L). Analīzē nenoteica citus piesārņotājus, bet, atbilstoši blakus esošajam piesārņojuma avotam, tiek pieļauts, ka tādi tur arī varētu būt.
Arī Karaļavotā – lauksaimniecības piesārņojums
Latvijas ūdeņu pētnieks Viesturs Jansons par nosacīti tīriem uzskata gruntsūdeņus ar nitrātu saturu zem 4,5-9 mg/L. Līdzīgi arī ASV dabiskas izcelsmes nitrātu koncentrācija pazemes ūdeņos nepārsniedz 9 mg/L (ASV). Tāpēc Latvijas Radio pētījums droši apliecina, ka par izcilo uzskatītais Karaļavotu ūdens satur arī lauksaimniecības atstāto piesārņojumu (nitrātu koncentrācija 13,1 ± 1,3 mg/L).
Arī pirmās akas gadījumā, kur tuvumā nebija neviena cita piesārņojuma avota, nitrātu koncentrācija bija augstāka nekā parasti gruntsūdeņos Latvijā.
Kam tas bīstami, un ko var darīt?
Nitrāti īpaši neapdraud pieaugušus cilvēkus, bet ir aizdomas par kaitējumu zīdaiņiem, ja viņi dzer piena maisījumus, kas sagatavoti ar šādu akas ūdeni, vai pašu ūdeni, kur nitrātu koncentrācijas pārsniedz rekomendēto normu.
Glifosāta un tā metabolīta paliekas laboratorija neatrada, bet analīzes jutīguma slieksnis ir tuvu dzeramā ūdens standarta noteiktajai robežvērtībai, kas nozīmē, lai noteiktu summāro pesticīdu piesārņojumu, šajās analīzēs jutība ir par zemu.
Vides doktore Jana Simonovska Latvijas Radio atgādina, ka pieejamība tīram dzeramajam ūdenim un civilizētai kanalizācijai ir viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un Latvijai kā civilizētai valstij sen to vajadzēja nodrošināt.
Uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību (audzē graudus vai lopus) līdzās apdzīvotām vietām, vajadzētu:
1) ievērot labu lauksaimniecības praksi;
2) nodrošināt ūdens ņemšanas vietu regulāru monitoringu.
Viņa arī iesaka pārbaudīt savas akas, ja ir kādas aizdomas par piesārņojumu.
Savukārt "BIOR" pētnieks Vadims Bartkevičs uzskata, ka drīzāk vēl lielāku uzmanību vajadzētu pievērst mikrobioloģiskajam, nevis ķīmiskajiem piesārņojumam.
