Tajā izvērtēts 544 putnu sugu izmiršanas risks, apkopojot datus no vairāk nekā Eiropas 50 valstīm un teritorijām.
Ornitoloģijas biedrībā par pētījumu informēja, ka pēdējās desmitgadēs populācijas sarukušas apmēram trešajai daļai Eiropas putnu sugu.
Visvairāk apdraudētās putnu grupas ir jūras putni, pīles, bridējputni un plēsīgie putni. Visvairāk apdraudēto sugu saistītas ar jūru, lauksaimniecības zemēm, zālājiem un mitrājiem.
Starp būtiskākajiem draudiem minētas liela mēroga zemes lietojuma pārmaiņas, intensīva lauksaimniecība, jūras resursu pārmērīga izmantošana, iekšzemes ūdeņu piesārņojums, neilgtspējīga mežu apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība. Populācijas sarūk trešajai daļai Eiropas lauku putnu sugu.
Vienlaikus ziņojums rāda arī veiksmes stāstus – 47 sugas klasificētas zemāka apdraudējuma kategorijā, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu. Lielākoties tas noticis patiesu populācijas pārmaiņu dēļ, bet daļā gadījumu nozīme bijusi labākai informācijai. Daļai no šīm sugām (piemēram, zivju dzenītim) populācijas aizvien sarūk, bet ne tik strauji, kā vērtēts iepriekš.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus pastāstīja, ka ir vairākas sugas, kas iepriekš bija drošajā kategorijā, bet nu Latvijā ir apdraudētas.
Ķerus uzsvēra: “Kā Eiropas valstu ornitoloģijas speciālisti sadarbojušies, lai taptu šis ziņojums, tagad Eiropas valstu valdībām būtu jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar dabas aizsardzības ekspertiem, lai nākamais apdraudēto sugu saraksts būtu īsāks, bet vairāk būtu to sugu, kam Eiropā klājas labi.
Kā redzams, īpaši slikti Eiropā joprojām klājas lauku putniem, un tas būtu jāņem vērā, lemjot, kā īstenot Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku.”
No Latvijā regulāri ligzdojošām putnu sugām stāvoklis Eiropā kopumā uzlabojies, piemēram, sarkanajai klijai, sudrabkaijai un plukšķim, kas Eiropā tagad tiek uzskatītas par drošām sugām, bet vairākas iepriekš drošas sugas, piemēram, garkaklis, mērkaziņa un krauķis, tagad iekļuvušas Eiropā apdraudēto sugu sarakstā.
