Cilvēka dzīve ir atkarīga no dažādiem pakalpojumiem, ko mums sniedz apkārtējā vide. Viens no šiem pakalpojumiem ir apputeksnēšana, bez kuras daudzu pārtikas produktu audzēšana būtu grūti iedomājama. Bites, kas ar to nodarbojas, ir cilvēkam labi zināms kukainis jau izsenis, taču, mainoties pasaulei mums apkārt, mainās arī bišu dzīve.
Jauns pētījums ASV atklājis, ka laboratorijā turētu medus bišu dzīves ilgums ir sarucis uz pusi, salīdzinot ar to, kāds tas bija pirms 50 gadiem.
"Apskatot šo pētījumu, ir svarīgi minēt divas lietas. Pirmkārt, stāsts ir par tām medus bitēm, kuras tiek izmantotas dažādos eksperimentos laboratorijā. Proti, ka pētīja tikai un vienīgi šīs bites, un mēs droši vien 1:1 nevaram šos secinājumus attiecināt uz tām medus bitēm, kuras savos stropos tur biškopji," uzsvēra Briedis. Otrkārt, šis pētījums ļauj domāt, ka bišu izzušana mūsdienās, iespējams, ir saistīta ar kādiem ģenētiskiem faktoriem.
"Protams, mēs nevaram izslēgt arī pārējos faktorus, bet pie vainas varētu būt ģenētika.
Te ir svarīgi atcerēties, ka Amerikas kontinentā Eiropas medus bite ir introducēta suga. Proti, to tur ieveda baltie kolonizatori.
Tā kā iespējams, ka tur tā ģenētiskā bāze ir krietni šaurāka nekā Eiropā un ka tas ir viens no faktoriem," skaidroja Briedis.
"Šis pētījums arī saka, ka mūža ilguma samazinājums varētu būt viens no skaidrojumiem medus bišu izzušanai, jo tie aprēķina modeļi rāda, ka, medus bišu mūžam samazinoties par 50%, rezultāts var būt ap 30% medus bišu saimju bojāeja, kas ir diezgan ierasts rādītājs ASV pēdējo 10 gadu laikā," viņš turpināja.
Vienlaikus biškopis vērtēja, ka, ja šāds pats pētījums tiktu veikts Eiropā, dati, iespējams, būtu savādāki bišu ģenētisko faktoru dēļ. Eiropā arī situācija ar bišu izzušanu nav tik dramatiska.
"Mēs varam pieņemt, ka Eiropā tā situācija nav tik dramatiska, un Eiropā tie ziemošanas rādītāji, protams, svārstās pa gadiem un ir atšķirīgi dažādās valstīs, taču nav tik katastrofāli, kā tas ir pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā ASV," Briedis piebilda.
Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais profesors, Augsnes un augu zinātņu institūta vadošais pētnieks Jānis Gailis atgādināja, ka laboratorijās vai kontrolētos apstākļos iegūtie rezultāti nereti atšķiras no tā, ko redzam vidē.
"Tas neattiecas tikai uz bitēm, bet arī uz citiem pētījumiem par dabas objektiem, jo mums ir pieredze, ka laboratorijas vai siltumnīcas apstākļos, kur varam kontrolēt vidi, konkrētus faktorus, tur mēs iegūstam vienu rezultātu, bet dabā, kur šos dzīvos organismus ietekmē daudz, daudz visādu faktoru un šo faktoru kombinācijas, par kurām mēs pat neapjaušam vēl, neskatoties uz to, ka dzīvojam 21. gadsimtā, tur šie organismi sāk uzvesties pilnīgi savādāk. Arī viņu mūža garumi ir pilnīgi savādāki. Vienā reizē tie ir garāki, citā reizē īsāki, nekā laboratorijā izpētīts," viņš skaidroja.
Vienlaikus Gailis atzina, ka par bitēm savvaļā zināmi ir vispārīgi fakti, bet izsmeļošu pētījumu nav.
"Mēs zinām vispārējās lietas par bišu mūža ilgumu, bet, vai ir kādi faktori, kas pēdējā laikā ietekmētu bišu mūžu savvaļā, vai tas paliek īsāks, vai kas cits notiek, tādu pētījumu gan nav," viņš bilda.
