Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Augu aizsardzības zinātniskais institūts (Agrihorts) šogad pēta lauksaimniecībai nozīmīgo apputeksnētāju, tostarp bišu dzīvotspēju ietekmējošos faktorus. Institūta pētniece Regīna Rancāne projektā pēta pesticīdu atliekvielas ziedputekšņos, kas regulāri ievākti četrās dravās Jelgavas, Skrundas un Vecauces novados.
“Tās atliekvielas parādās putekšņos, jo skaidrs, ka tie kultūraugi ir smidzināti un bites to savāc, bet to atliekvielu nav daudz nedz dažādības ziņā, nedz arī apjoma ziņā. Tas nepārsniedz pieļaujamās normas, kas atrodamas starptautiskās datu bāzēs. Protams, redzams – tad, ja tie ir rapšu ziedputekšņi vai ja ir bijis lielāks ievākums no augļu dārziem, tad var saistīt ar atliekvielām, kas parādās. Tad tie ir fungicīdi, kas lietoti. Savukārt, ja ir lielāka savvaļas augu ziedēšana, tad ievākti savvaļas augi un līdz ar to atliekvielas ziedputekšņos neparādās,” skaidro Rancāne.
Projekta vadītājs ir Jānis Gailis, kas pēta tieši bišu sugu daudzveidību Latvijas lauksaimniecības kultūru platībās.
Taču šādu monitoringu nepieciešams izvērst arī ilgtermiņā, lai varētu secināt kādas tendences par populāciju, skaidro pētnieks.
“Ceram, ka mūs arī regulāri atbalstīs ar šādu pētījumu, vienalga, vai tā ir Zemkopības ministrija vai kāds cits finansējuma avots, jo visā civilizētajā pasaulē ir ieviestas un tiek īstenotas apputeksnētāju monitoringa programmas, un tiek sekots līdzi to populāciju stāvoklim. Latvijā nekas tāds nav bijis,” norāda Gailis.
Pēc tam, kad pavasarī, kā ierasts, samilza konflikts starp biškopjiem un lauksaimniekiem par pesticīdu lietošanu augu ziedēšanas laikā, arī pētnieki nolēma šovasar aicināt biškopjus iesūtīt mirušu bišu paraugus, taču aktivitāte bijusi zema. Šajā pētījumā izdevies iegūt kritušas bites tikai no vienas dravas, kas gan nav reprezentatīvi dati, saka Rancāne.
Viņa stāsta: “Tur parādījās viena herbicīda atliekviela, bet komentāri te ir pāragri. Nu, jā, it kā visiem ir bites, bet tad, kad ir iespēja kaut ko izanalizēt, tad tas ir grūti.”
Tas, ka biškopji nav iesūtījuši bojā gājušu bišu paraugus, nenozīmē, ka pesticīdi neietekmē apputeksnētājus, jo, zaudējot bišu saimes, mirušo kukaiņu pie stropa skrejas var arī nebūt, vērtē Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.
Turklāt biedrība secina, ka biškopji šādos pētījumos neiesaistās, jo neredz motivāciju.
“Mums biedrībā ir ienākuši divi gadījumi, kad biškopji ir mums ziņojuši par iespējamu situāciju, kad bites cietušas no pesticīdu lietošanas. Viens gadījums Jēkabpils pusē, otrs Jelgavas pusē, bet ar visu to, ka biškopjiem bija vizuāli materiāli par to, ka bites cieš pie skrejām, viņi nav ziņojuši Valsts augu aizsardzības dienestam. Te parādās situācija, ka biškopji sadzīvo ar šo situāciju un zaudējuši ticību, ka ziņojot var kaut ko izmainīt. Tā ir slikta ziņa. Taču man ir prieks par to, ka LLU ir sākusi veikt šādus pētījumus, bet, manuprāt, tie pētījumi varbūt jāveic mērķtiecīgāk, ierīkojot speciālas zinātnisku pētījumu dravas,” vērtē Brusbārdis.
Biškopības biedrība patlaban veic Eiropas projektu “Insignia”, kurā deviņās dravās dažādos Latvijas reģionos monitorē bišu saimes. To paraugi visas sezonas laikā apkopoti un nosūtīti uz laboratorijām citās valstīs, lai analizētu to, kādi pesticīdi cirkulē bišu stropos visas sezonas garumā. Rezultāti būs gadu mijā, sola pētnieki.
Latvijas Biškopības biedrība aicina biškopjus ziņot par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi.
Latvijā pagājušajā 2019./2020. gada ziemā gājuši bojā 14,3% bišu jeb 14 tūkstoš bišu saimes, liecina Latvijas Biškopības biedrības dalībnieku aptauja.
