Stāsti

Veco koka ēku un koka logu Rēzeknē kļūst arvien mazāk

Stāsti

Pētījums: jauniešiem, iesaistoties skolēnu mācību uzņēmumos, uzlabojas sekmes citviet

Pēta degradētos kūdras purvus

Pēta degradētos kūdras purvus

Pētnieki pamestos kūdras izstrādes purvos veic mērījumus gāzu emisijām, kuras veicina klimata pārmaiņas. Degradētie kūdrāji, kur pārtraukta saimnieciskā darbība, Latvijā aizņem apmēram 26 tūkstošus hektāru, kas rada ievērojamas emisijas. Līdzās mērījumiem kādā projektā plānots šogad eksperimentēt dažādos purvos Latvijā un izstrādāt arī ieteikumus labākai degradēto kūdrāju apsaimniekošanai.

Medema purvā, kur pirms 20 gadiem bijusi kūdras izstrāde, dziļāk jau aizaugušajā daļā starp kokiem izveidots kas līdzīgs dabas laboratorijai – uz apsnigušās kūdrainās zemes novietotas baltas emisiju mērījumu kastes un līdzās daudz stikla pudelīšu paraugu vākšanai. Mežzinātnes institūta ‘’Silava’’ pētnieks Ainārs Lupiķis stāsta, ka degradēto purvu ilgtspējīgas izmantošanas projektā šajā vietā veic siltumnīcefekta gāzu - CO2, metāna un slāpekļa dioksīda, emisiju mērījumus:

''Šis ir Medema purvs, kādreiz šeit bija augstais purvs, bet tad tika uzsākta kūdras izstrāde, kuru pārtrauca un lauku pameta. Aptuveni 20 gadus te nenotika nekas. Purvi, kur notiek saimnieciskā darbība, ir viens no zemes lietojuma veidiem, no kura arī rodas emisijas. Patlaban mums ir ļoti nepilnīgas zināšanas par to, cik lielas ir emisijas un kas ir labākais saimniekošanas veids, lai to mazinātu.''

Pētnieks papildina, ka

jau gadu katru mēnesi 42 vietās Latvijas teritorijā dažāda veida kūdrājos tiek ievākti paraugi projektam un tas jādara vēl līdz šī gada beigām.

Pirmie rezultāti liecina, ka pamestie kūdras lauki ir visnotaļ liels emisiju avots, taču vienlaikus secināts, ka emisiju ir mazāk, nekā par Latviju pieņemts domāt līdz šim tikai pēc teorētiskiem starptautiskiem aprēķiniem.

''Jau varam secināt, ka mazliet cits stāsts ir ar degradēto kūdras purvu mežiem: ja tur ņem vērā tikai augsnes emisijas, tad it kā tās ir lielas, bet ļoti daudz oglekļa apēd koki, un, ja ierēķina to iekšā, tad emisiju bilance ir tuvu nullei. Tas nenozīmē, ka uzreiz varam rekomendēt to kā labāko purvu apsaimniekošanas veidu, jo ir arī citas ekosistēmu vajadzības, ko, piemēram, kūdras lauku apmežošana nesniedz, piemēram, bioloģiskā daudzveidība, tur vērtīgāka ir renaturalizācija,'' klāsta Lupiķis.

Ņemot vērā, ka izstrādātie kūdras lauki rada emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas, pētnieku ieskatā ir svarīgi veikt to apsaimniekošanu. Tāpēc

projekta virsmērķis ir noslēgumā radīt arī reālas saimniekošanas rekomendācijas šo teritoriju īpašniekiem.

aizsardzības pārvaldes ‘’Life restore’’ projekta vadītājs Kaspars Pabērzs skaidro, ka ierīkoti arī dažādu rekultivācijas veidu parauglaukumi, lai varētu izdarīt secinājumus atšķirīgiem apsaimniekošanas scenārijiem:

''Tās paraugvietas ir gan atklāti kūdras lauki, kur nekas nav noticis, gan var būt jau apmežojušās, apaugušas ar veģetāciju vai izmantotas kā lauksaimniecības zemes – audzē ogas, ir arī appludinātas vietas. No augstā purva, kas ir neskarta teritorija, līdz pat kūdras laukam, kur notiek izstrāde. Tad, kad iegūsim aprēķinus un emisiju rādītājus dažādajās vietās, mēs varēsim dot rekomendācijas, kā, piemēram, degradētu kūdrāju apmežošana izskatās no dabas, tautsaimniecības un klimata viedokļa. Rezultātā lēmuma pieņēmēji – kūdras izstrādātāji, ministrija varēs redzēt, kas ir piemērotākais, ko iesākt ar šīm teritorijām.''

Kopumā Latvijā degradētie kūdrāji aizņem apmēram 26 tūkstošus hektāru un aptuveni tikpat lielā platībā šobrīd norit kūdras ieguve.

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti